Krustpils pilī glabājas senākās, apzinātās un vāciskās kultūras ietekmē tapušās vērtības. Pili, kura pirmoreiz dokumentos minēta 1237. gadā, cēlis bīskaps Nikolajs no Magdeburgas kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili. Lai te būtu vieta, kur krustnešiem gūt naktsmītni, sagādāt pārtiku un nomainīt zirgus tālajam ceļam, kas būs bez drošiem pieturas punktiem.
Senākā būv perioda liecības saglabājušās pagrabstāvā, kur telpas sedz krusta velves. To atbalsta pēdas kaltas akmenī. Vienkāršā, bet ģeometriski precīzā forma liecina par sākotnējās pils askētisko arhitektūru. Joprojām ir daudz neskaidrību un nezināmā par pirmās pils izskatu un nocietinājuma mūru ieskauto pagalmu, kas līdz šodienai saglabājies kā lepnas kungu mājas – pils – iekšpagalms.
Konkrētas liecības par pils likteni sākas ar to gadsimtu, kas 1585. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs apbalvo pulkvedi savu kambarkungu Nikolausu Korfu, dāvinot Krustpils muižu. Šo dāvanu dzimta saņem mūžīgā lietošanā. …
