Es esmu pieaugusi, jo spēju uztvert kritiku, uzklausu citu personu viedokļus, saprotu to, ak katrs mēs esam atšķirīgi un jāciena katra indivīda viedoklis. Ļoti daudzi no maniem draugiem uzklausa manus padomus, jo zina cik bagātīga man ir dzīves pieredze neskatoties uz manu vecumu.
Protams, kaut kur dziļi manī ir bērns un reizēm tas izraujas ārā, bet tas ir tajās reizēs, kad es esmu ar saviem bērniem, vai labu tuvu draugu pulkā. Kad zinu, ka tas man netraucēs un neliks citiem ar nesaprašanu skatīties.
Es nenožēloju, ka ātri kļuvu pieaugsi, tieši otrādāk, es daudz ko no tā ieguvu, kamēr mani vienaudzi bija vēl "bērni".
…
