Pēc pirmā pasaules kara izveidotajās valstīs bija demokrātiska valsts pārvalde. Arī Latvijā. Tādas problēmas kā politisko tradīciju trūkums, idealizētā demokrātija, pēckara apstākļi, ekonomiskā krīze Austrumeiropas, Baltijas valstis noveda pie autoritārisma. Latvijā varas maiņa notika ar Kārli Ulmani priekšgalā, kad viņš 1934. gada 15 . maijā rīkoja valsts apvērsumu.
Viens no cēloņiem, kādēļ tika nodibināts Ulmaņa autoritārais režīms bija politiskā nestabilitāte valstī. No Latvijas neatkarības līdz pat 1934. gadam nomainījās 18 valdības. Demokrātiju neuztvēra kā vērtību. Pārāk liberālais vēlēšanu likums pavēra ceļu uz Saeimu pārāk daudz sīkām partijām, kurām bija grūti panāk vienošanos, lielākās partijas bija nesamierināmas pretinieces un tām bija grūti sadarboties. Šo nestabilitāti izmantoja negodīgi politiķi. Kārlis Ulmanis atklāti paziņoja, ka vairs nespēj noskatīties uz šo apkārt valdošo politisko „haosu”. Viņš kopā ar Zemnieku savienību Saeimā bija iesniedzis nepilnīgu Satversmes grozījumu projektu par to, ka tauta ievēl valsts prezidentu.…
