Labs sarunas biedrs
Viņš nav saistīts. Viņš viegli maina tematus. Viņš nepļāpā tukšu.
Viņš lieki nerunā par jautājumiem, kas klausītāju neinteresē.
Viņa runā ir jūtams humors.
Viņa valoda ir nevainojama.
Viņš nepārtrauc otru, bet gan noklausās to līdz galam un tad pauž savu viedokli, turklāt mierīgi.
Viņš velta savu uzmanību sarunu biedram. Viņš skatās acīs un uzrāda ieinteresētību, nevis bungo ar pirkstiem vai šūpo kājas.
Viņš nerunā tikai par sevi. Ja viņa stāstā ir jāiepin kaut kas no personīgās pieredzes, viņš to nepauž pārlieku uzsvērti.
Viņš iesaista sarunā visus klātesošos, nevis pārmij pieklājības frāzes tikai ar nozīmīgajām personām.
Viņš pievērš uzmanību arī citu, arī nepieredzējuša sarunas biedru vārdiem, piemēram, sakot: "tas gadījums, ko stāstīja Ilze, bija ārkārtīgi interesants…."
Viņš prot klausīties.
Viņš nepārtrauc otru runātāju. Ja kaimiņš stāsta, kā viņam uz ielas tika nozagts maciņš, ir ļoti nepieklājīgi tieši tobrīd steigties izklāstīt, kā tev vilcienā tika aiznesta visa soma.…
