Neapšaubāmi J.Poruks ir devis milzīgu mantojumu latviešu literatūrā, un, proti, tā varēja būt gan rakstnieka dzeja, gan proza, lai arī cik skarba un patiesa tā arī būtu. Slavenais latviešu rakstnieks ir īsts labumu un dzīves mērķa meklētājs, un, protams, viņa dzeja un proza neizpaliek bez mīlestības, bez īstas mīlestības, bez neiespējamas mīlestības un bez traģiskas mīlestības, ļoti bieži tieši mīlestība veido rakstnieka literatūru.
Manuprāt, kā jau mēs visi cilvēki, arī J.Poruks, ir sava ceļa gājējs un savu daudzo, nesasniedzamo mērķu meklētājs, neapšaubāmi, arī īstas, nebeidzamas mīlestības meklējumi ir atrodami gan pašā autorā dzīves biogrāfijā, gan viņa dzejā, tikai atšķirība no citu autora dzejas un literatūras, viņa darbos tā bieži bija neiespējama un traģiska, tādēļ arī lasītāji bieži sauc šo rakstnieku par traģiskāko personu latviešu literatūrā. Protams, mēs varam bieži spriest, ka tieši literatūra izriet no paša autora personības, un tā, manuprāt, var teikt arī par pašu J.Poruku, jo arī viņa dzīve ir bijusi sarežģījumu un traģikas pilni gluži kā viņa literatūra.…
