ID611398

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
I.	Kriminālatbildības par kukuļņemšanu un kukuļdošanu vēsturiskā attīstība	7
1.1.	Kriminālatbildības par kukuļņemšanu un kukuļdošanu tiesiskā regulējuma attīstība laika posmā līdz XX gadsimtam	7
1.2.	Kriminālatbildības par kukuļņemšanu un kukuļdošanu tiesiskā regulējuma attīstība laika posmā no XX gadsimta līdz mūsdienām	10
II.	Kukuļņemšanas un kukuļdošanas sastāva analīze	15
2.1.	Noziedzīgā nodarījuma objekts un objektīvā puse	17
2.2.	Noziedzīgā nodarījuma subjekts un subjektīvā puse	24
2.3.	Kvalificētie sastāvi	28
III.	Kukuļņemšanas un kukuļdošanas kvalifikācijas problēmas	31
3.1.	Pabeigts un nepabeigts noziedzīgs nodarījums	31
3.2.	Kukuļņemšanas subjekts	33
3.3.	Kukuļņemšanas norobežošana no dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas	37
IV.	Atbildības par kukuļņemšanu un kukuļdošanu regulējums ārvalstu krimināltiesībās	42
4.1.	Krievijas Fedrācijas kriminālkodekss	42
4.2.	Ķīnas Tautas Republikas kriminālkodekss	47
4.3.	Japānas kriminālkodekss	49
4.4.	Vācijas Federatīvās Republikas kriminālkodekss	50
4.5.	Austrijas kriminālkodekss	53
4.6.	Igaunijas kriminālkodekss	54
4.7.	Polijas Republikas kriminālkodekss	55
	Kopsavilkums	58
	Annotation	61
	Аннотация	62
	Izmantoto avotu saraksts	63

Darba fragmentsAizvērt

Šā darba aktualitāte ir saistīta ar to, ka pēdējos gadus sabiedrībā ir izvērtusies plaša diskusija par nepieciešamību efektīvi cīnīties ar korupciju. Korupcijas izplatību un dabu lielā mērā ietekmē konkrētās valsts vēsturiskā attīstība, tās sabiedrībā valdošās vērtības, tradīcijas, politiskā sistēma, sociāli ekonomiskās attīstības līmenis. Latvija pavisam nesen ir izgājusi sarežģītu pārejas periodu no totalitāras plānveida ekonomikas uz demokrātisku valsti brīva tirgus apstākļos. Arī korupcijas jomā šāda pāreja bija saistīta ar daudzām problēmām. Normatīvo aktu bāze bija izstrādes stadijā un pretkorupcijas politikas īstenošana visai neefektīva. Taču pēdējā laikā vērojams, ka Latvijā pieaug pilsoniskās sabiedrības aktivitāte cīņā ar korupciju. Līdz ar to lielāku lomu sabiedrībā iegūst jaunās morālās vērtības, kuras apzinās korupcijas negatīvo lomu valsts attīstībā. Pozitīvas tendences arī vērojamas normatīvo aktu bāzes izveidē, kā arī tādas institūcijas izveidē kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk- KNAB). Latvijas Republika, ratificējot 2000.gada 7.decembrī Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju1, ir uzņēmusies saistības īstenot kopēju krimināltiesisko politiku, kuras mērķis ir aizsargāt sabiedrību no korupcijas. No 2001.gada 6.jūnija Latvijai ir saistoša arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību.
Lai arī organizācijas "Transparency International" publiskotais korupcijas uztveres indekss norāda uz pozitīvām tendencēm cīņā ar korupciju, taču situāciju, kad Latvija ieņem 49.vietu 163 valstu vidū, nevar vērtēt kā īpaši veiksmīgu. Eiropas Savienības valstu vidū sliktāki rādītāji ir tikai Grieķijai un Polijai, bet identisku punktu skaitu ar Latviju saņēmusi Slovākija…

Autora komentārsAtvērt

Kukuļņemšanas un kukuļdošanas krimināltiesiskie aspekti