Dadaisti apliecināja sevi visos mākslas veidos:
Aloģiski dzejoļi – vārdu un skaņu bezjēdzīgs sakopojums. Trokšņaina mūzika. Haotiski manifesti u.c.
Mākslas darbos izmantoja skrejlapas, plakātus un reklāmas, arī fotomontāžas, kurās tika apvienoti reālo priekšmetu un pieņemto priekšstatu sadrumstaloti fragmenti.
Dadaisma pārstāvju darbiem nebija nekādu kopīgu iezīmju.
Dadaisti veidoja “antimākslu”, kuras mērķis bija būt bezjēdzīgai un provocējošai.
Māksliniekiem – dadaistiem 20.gados radās nepieciešamība pēc vienotas estētiskās koncepcijas, jo dadaisms kā virziens bija sevi izsmēlis. (Par šādu koncepciju kļuva sirreālisms.)
…
