Dzejoļu krājums „Spuldze vējā” iznāk 1931. gadā. Šai krājumā virmo sāpes, vilšanās, rūgtums. Visspilgtāk krājuma kopējo noskaņu un intonāciju raksturo tā virsraksts - liriskais varonis jūtas kā vientuļa spuldze, kas, vēja raustīta, met savu gaismu uz tumšo zemi. Sudrabkalns pats par šo krājumu teicis: „Šajā grāmatā daudz grūtsirdības un bēdu. Tās cēlās gan no personiskās dzīves likstām, gan no vilšanās sabiedriskajā dzīvē. Jauno kungu Latvija man bija kļuvusi sveša.”
Apdzisusi kaismīgā trauksme, kas tik raksturīga pirmā krājuma dzejoļiem, un traģiskāks kjuvis dzejnieka skatiens.…
