„Tālas noskaņas zilā vakarā”... Tālas un svešas jūtas... Neizprastu ilgu un skumju zeme... Kam pieder šie sāpīgie vārdi? Vai pazudušā dēla vai bijušā drauga lūpām? Ha... es visam tam uzspļauju... Es – velnišķīga kā baskājains skuķis, kas brien mīlā ziedošu taku...
Redzi, tagad es tev uzspļauju... Uzspļauju tavām jūtām. Jā, tieši tik necilvēcīgi es rīkojos. Vai redzi kādu līdzību ar savām izdarībām?…
