Ceļmallapa(Plantago major)
Ceļmalītes, ceļtekas,celmeņu lapas.
DROGA: Ceļmallapu lapa.
ĀRĒJAIS VEIDOLS: Manas mājas apkārtnē ceļmallapas aug plašā teritorijā. Tās aug gan nelielajā pļavā, gan gar ceļmalām, gan nelielās birzītes nomalēs.
Ceļmallapa jeb ceļteka bieži sastopama visā Latvijas teritorijā. Tā aug sausās pļavās, norās, ceļmalās, dārzos un tīrumos. Dažviet tīrumos ceļmalīte sastopama kā nezāle. Lielas audzes ceļmallapa neveido.
Lapas sakārtotas rozetē, vienkāršas, veselas, olveida vai plati eliptiskas ar lokveida dzīslojumu un gludu malu. Lapas ir 4-15 cm garas un 4 cm platas ar garu kātu. Ziedi ceļmallapām ir sīki, neizskatīgi, divdzimumu, sakopoti vārpās 10-45 cm garu ziednešu galā. Zied no maija, jūnija līdz vēlam rudenim.
IEVĀKŠANA UN SAGATAVOŠANA. Lielās ceļtekas drogu - lapas ievāc no jūnija sākuma līdz septembra beigām. Tās noplūc vai nopļauj, atstājot īsus (līdz 5 cm) kātus. Augus nedrīkst izraut ar visām saknēm. Ievāktās lapas, izbērtas plānā slānī, tūlīt žāvē labi vēdināmās telpās, nojumēs, šķūņos vai bēniņos. Lai droga saglabātu dabisko krāsu, to žāvēšanas laikā vairākas reizes pārjauc. Drogas iznākums ir 22-23% no svaiga materiāla svara.…
