Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Otrais praktiskais darbs priekšmetā "Datrotīkli" - "Naming and adressing"', 1.
  • Referāts 'Otrais praktiskais darbs priekšmetā "Datrotīkli" - "Naming and adressing"', 2.
  • Referāts 'Otrais praktiskais darbs priekšmetā "Datrotīkli" - "Naming and adressing"', 3.
  • Referāts 'Otrais praktiskais darbs priekšmetā "Datrotīkli" - "Naming and adressing"', 4.
  • Referāts 'Otrais praktiskais darbs priekšmetā "Datrotīkli" - "Naming and adressing"', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Vārdu došana un adresēšana.

Visiem objektiem komunikāciju tīklos jābūt savai unikālai identitātei, lai dati varētu tikt nosūtīti nekļūdīgi īstajam saņēmējam. Šo procesu sauc par adresēšanu un tīkla iekārtai piesaistītais identifikators ir tā adrese. Katrai iekārtai (mezglam) ir vismaz viena adrese. Adrese visbiežāk ir kotēta decimālo vai heksadecimālo skaitļu formātā, kas var tikt viegli pārveidots binārajā formā pārsūtīšanai tīklā.

Cilvēkiem vieglāk ir atcerēties cilvēku vārdus, nevis, piemēram, viņu personas kodus, tāpēc arī datora lietotāji labāk lieto nevis pašas adrese, bet gan vārdus, kas atbilst reālajām adresēm, ko lieto tīklā. Piemēram, e-pasta adrese arī ir vārds. Lai to varētu izmantot, jābūt resursam - parasti vārdu serverim - kas sasaista īstās ciparu veida adreses ar tām atbilstošajiem vārdiem, kurus lieto lietotājs. Vārds ir tikai simbolu virkne, kura identificē procesu, ierīci vai servisu. Adrese ir datu struktūra, ko saprot tīkls, un kuru lieto, lai noteiktu sūtījuma galamērķi. Vārdu serveris piedāvā servisu, kas veic vārdu pārveidi adresē. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants