Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.09.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Latvijas vēsture no 18. līdz 19.gadsimtam', 1.
  • Konspekts 'Latvijas vēsture no 18. līdz 19.gadsimtam', 2.
  • Konspekts 'Latvijas vēsture no 18. līdz 19.gadsimtam', 3.
  • Konspekts 'Latvijas vēsture no 18. līdz 19.gadsimtam', 4.
  • Konspekts 'Latvijas vēsture no 18. līdz 19.gadsimtam', 5.
  • Konspekts 'Latvijas vēsture no 18. līdz 19.gadsimtam', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Jau 1699. gadā cars Pēteris I ar Dānijas karali Federiks IV un Polijas – Saksijas valdnieks Augusts II, noslēdza savienību cīņai pret Zviedriju.
1700. gadā sākās Ziemeļu karš. Zviedri pārtrauca muižu redukciju. Pirmie sāka uzbrukt Sakši, viņu karaspēks devās caur Kurzemi uz Rīgu. Rīga tika aplenkta. Zviedri, kuri jau bija sakāvuši dāņus un arī daudzreiz lielāko krievu karaspēku. Tagad tie devās palīgai Rīgai. 1701. gada 9. jūlijā Spilves pļavās sakši tika satriekti. Sakši bēga no Latvijas. Pēc Zviedru uzvaras Kārlis XII iesauca armijā arī dažus tūkstošus latviešu zemnieku cīņai pret Krieviju.
1709. gada Poltovas kaujā Pēteris I galīgi sakāva galvenos Zviedru spēkus. Krievi aplenca Rīgu un 1701. gada 4. jūlijā pilsēta padevās. Tādejādi ar zviedriem tika noslēgts pamiers un Vidzeme tika pievienota Krievijas impērijai.
p.s. Kad krievu karaspēks cīnījās Alūksnē gūstā kritušā Ernesta Glika audžu meita kļuva par cara sievu un vēlāk par Krievijas valdnieci Katrīnu I.

Vidzemē sākās pēckara gadi. Redukcijas procesā atņemtās muižas atdeva to īpašniekiem. Postījumus izdevās ātri likvidēt. Ātri tādēļ ka atkal tika nežēlīgi ekspluatēti zemnieki. Izdomāja visvisādas klaušas utml. Lietas kā nodarbināt zemniekus. Zemnieki sāka bēgt uz Krievijas apgabaliem, kuros ieguva pareizticību un viņu vecajiem kungiem vairs nebija līdz ar to vairs uz viņiem tiesību.
1726. gadā muižnieku ietekmē atcēla likumu par zemnieka brīvlaišanu gadījumā ja tas Rīgā nodzīvojis 2 gadus. Tas protams tikai pasliktināja rūpnieciskās ražošanas attīstību un nekādu labumu nenesa. Apspiešana jau bija aizgājusi tik tālu, ka sākās bieži zemnieku uzbrukumi muižām.
Jaunās buržuāzijas pārstāvji saprata, ka dzimtniecība kavē gan ražošanu, gan attīstību. J. G. Eižens sarakstīja grāmatu par zemnieku sliktajiem apstākļiem un tml. Par viņu domu ar viņiem vienuprātis bija arī Krievijas valdniece Katrīna II. Tika ieviesti jauni likumi zemnieku stāvokļa uzlabošanai, taču muižnieki nelikās par tiem ne zinis.
1771. gadā sākās sacelšanās Alūksnes apkārtnes muižās. Muižnieki bēga uz pilsētām, bet nemieru apspiešanai tika izsaukts karaspēks.

Autora komentārsAtvērt
Atlants