ID329986

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	5
1.	Sakarību meklēšana	6
1.1.	Minerālu veidošanās dabā	6
1.2.	Augu augšana	6
1.2.1.	Sporaugu dīgšana un attīstības fāzes	7
1.2.2.	Kailsēkļi	7
1.2.3.	Segsēkļi	8
1.3.	Koraļļi	8
1.3.1.	Koraļļu uzbūve	8
1.3.2.	Koraļļu vairošanās un attīstība	8
1.4.	Sarmas veidošanās	9
2.	Eksperimentu piemeklēšana – sakarības	10
2.1.	Teorētiskais piemeklēto eksperimentu apraksts	10
2.1.1.	Kristālu audzēšana	10
2.1.2.	„Ķīmiķu dārzs”	11
2.1.3.	Mazāk aktīva metāla izgulsnēšana uz aktīvāka metāla	11
3.	Eksperimentu metodika	12
3.1.	Kristālu audzēšana	12
3.2.	„Ķīmiķu dārzs”	12
3.3.	Mazāk aktīva metāla izgulsnēšana uz aktīvāka metāla	13
4.	Pētījuma rezultātu analīze	14
4.1.	Kristālu un minerālu veidošanās modelēšana	14
4.2.	Augu augšanas modelēšana	16
4.3.	Koraļļu augšanas modelēšana	18
4.4.	Sarmas veidošanās modelēšana	19
	Secinājumi	21
	Izmantotās informācijas avoti	22

Darba fragmentsAizvērt

Šodien aktuāli ir meklēt iespējas veidot aizvien jaunus produktus, kuri spētu uzlabot mūsu
dzīves kvalitāti. Lai šo mērķi sasniegtu, vispirms nepieciešama iedvesma. Arī 21. gs. ne tikai
māksliniekus, bet arī zinātniekus joprojām jauniem atklājumiem iedvesmo dabas procesi.
Daba mums apkārt ir unikāla sistēma, kuru var apgūt, pārveidot un izmantot savā labā. To
var izdarīt, meklējot sakarības starp dabā notiekošajiem procesiem un tiem procesiem, kurus var
veikt laboratorijā. Tikai tad, kad izdevies atrast sakarību, var tālāk strādāt, veidot rīcības plānu
tehnoloģijas izstrādē. To, ka daba ir dažādu mūsdienu tehnoloģisko risinājumu avots, apliecina
dažādi piemēri: ir jau ieviests tāds izgudrojums kā materiāls, kurš līdzinās haizivs ādai. Tā ir izteikti
specifiska – klāta ar ļoti sīkām mazām zvīņām. No šī materiāla izgatavoti speciāli peldētāju
peldkostīmi, kas spēj samazināt berzi, tādējādi palielinot kustības ātrumu. Tāpat zinātnieki strādā
pie materiāliem, kuri spētu līdzināties lotosa lapai, no kuras viss šķidrums nolīst nost, kā arī pie
materiāla, kas būtu tikpat stiprs kā zirnekļa tīkla pavediens, kurš ir daudzreiz stiprāks par tēraudu.
Tālāk it kā rodas pretrunas, jo liekas, ka laboratorija un daba ir divas nesavienojamas lietas.
Mūsu apziņā ir iesakņojies priekšstats, ka ķīmijas laboratorija ir vieta, kur salej krāsainus šķīdumus
kopā un skatās, kas veidojas rezultātā. Bet tā ir tikai neliela daļa no tām iespējām, ko var veikt pat
skolas ķīmijas laboratorijā. Tieši veicot eksperimentus, tiek pētīta daba. No iegūtajiem datiem var
uzzināt daudz jauna, cenšoties atrast sakarību starp sākumā it kā nesavienojamām lietām, var rast
vienkāršus risinājumus, lai sasniegtu mērķus, piemēram, izveidot kaut ko, kas spētu atvieglot
cilvēku dzīves.
Hipotēze: dabā notiekošos procesus var modelēt skolas ķīmijas laboratorijā, jo ķīmijas
laboratorijā ir visas nepieciešamās vielas un ierīces eksperimentu veikšanai.
Darba mērķis: izpētīt, kā laboratorijā ir iespējams modelēt tādus procesus kā augu augšana,
minerālu veidošanās, koraļļu augšana un sarmas veidošanās.
Darba uzdevumi:
1. Apkopot informāciju par dažādu procesu norisi dabā.
2. Modelēt laboratorijā šādus procesus:
• minerālu veidošanos dabā;
• augu augšanu;
• koraļļu augšanu;
• sarmas veidošanos.
3. Izanalizēt iegūtos rezultātus
Darbā izmantotas literatūras izpētes un analīzes, salīdzināšanas metode, eksperimentālā
metode, vizuālo novērojumu metode, vizuālo novērojumu fiksēšanas fotogrāfijās metode.…

Autora komentārsAtvērt

Dabā notiekošo parādību modelēšanas iespējas ķīmijas laboratorijā