Zinātnieku viedokļi, kas izteikti šajā sakarā, ir ļoti dažādi un pretrunīgi. Ir vēsturnieki, kuri uzskata, ka Roma pārsvarā veikusi aizsargāšanās karus, taču, cenšoties nostiprināt savas robežas, bijusi spiesta nemitīgi paplašināt savus valdījumus. Savukārt citi vēsturnieki uzskata, ka romiešu veiktie iekarošanas kari bijuši mērķtiecīgi, tiem bijuši savi ekonomiskie, sociālie un pat psiholoģiskie cēloņi. Ar šādiem iekarošanas kariem Roma esot centusies atrisināt savas iekšējās problēmas un kā vissvarīgāko – lauksaimnieciski izmantojamo zemju deficītu.…
