Ar māla izstrādājumiem sastopamies visās kultūrās kopš neolīta. Tomēr vienīgie, kas pārvērta māla izstrādājumus par stājmākslas darbiem ir grieķi.
Vārds keramika ir grieķiskas izcelsmes, tulkojumā tas nozīmē māls. Arheoloģiskie izrakumi liecina , ka māla apstrādē grieķi jau izsenis bijuši lieli speciālisti. Izmantojot podnieka ripu), viņi jau ļoti agri, ap 10. gs. p. m. ē., izstrādājuši un nostabilizējuši dažādas māla trauku formas, kas bijušas piemērotas gan kulta, gan apbedīšanas, gan ikdienas saimnieciskās dzīves vajadzībām. Nozīmīgi ir tas, ka mūsdienās vienīgi pēc vāžu apgleznojumiem varam kaut nedaudz ielūkoties arī sengrieķu glezniecības tradīcijās.
Trauku ražošanai Grieķijā pastāvēja daudzas mākslinieku darbnīcas, un tie bija viena no galvenajām eksporta precēm. Jau 10., 11. gs. p. m. ē. nostabilizējās grieķu trauku tipi. Šiem traukiem, tāpat kā arhitektūrā, raksturīga katras daļas funkcionālās nozīmes izcelšana gan formā, gan rotājumā.
Trīsosu hidrijas labi piemērotas ūdens pārnēsāšana, jo pilnu trauku, ja nepieciešama, varēja nest divatā, bet tukšu – novietot uz galvas, pieturot aiz trešās osas.
Vispopulārākā bija amfora – trauks ar diviem rokturiem un sižetisku gleznojumu. Amforās varēja uzglabāt un transportēt vīnu.Tieši amfora bija galvenā balva Olimpisko spēļu uzvarētājiem. …
