Personība ir viens no svarīgākajiem jēdzieniem psiholoģijā. Interesanti, ka vārds „personība” savu jēgu vēsturiskā attīstības gaitā vairākkārt mainījis. Latīņu vārds „persona” apzīmēja masku. Antīkajā teātrī aktieris uzlika to masku, kas raksturoja atveidojamā tēla galveno saturu. Senajā Romā „persona” jau apzīmēja brīvu cilvēku. Vergs, kura ķermenis un darbs piederēja kungam, kas netika atzīts par personību. Taču atgriežoties pie „personības” definīcijas, psiholoģijas vārdnīcā personība raksturota kā vadošā psihes instance, kas nodrošina cilvēka lemtspēju un atbild uz jautājumu – „Kāpēc cilvēks dara to, ko dara?”…
