-
Latvija 20.-30.gados
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 1 | |
| Valsts varas uzbūve | 2 | |
| Valsts karogs, ģērbonis un himna | 2 | |
| Ārpolitika | 3 | |
| Iedzīvotāji | 3 | |
| Lauksamniecība 20.gados un 30.gadu sākumā | 4 | |
| Zvejniecība | 4 | |
| Rūpniecība un citas saimn. nozares 20.gados un 30.gadu sākumā | 4 | |
| Tautas labklājībai | 5 | |
| Kultūras fonds | 5 | |
| Grāmatniecība, laikraksti un žurnāli | 5 | |
| Bibliotēkas un muzeji | 6 | |
| Mazākumtautību dzīve | 6 | |
| Kultūra | 7 | |
| 1934.gada 15.maija apvērsums | 7 | |
| Apvērsuma sekas | 8 | |
| Autoritārā valsts | 8 | |
| Ārpolitika | 8 | |
| Celtniecība | 9 | |
| Sports | 9 | |
| Latvieši PSRS 20.gados un 30.gados | 10 | |
| Kara tuvošanās | 10 |
Latvijas Republikas pirmajos tās patstāvēšanas gados likumdošanas vara piederēja Tautas padomei.1920.gada aprīlī tās vietā tika ievēlēta Satversmes Sapulce, kuras galvenais uzdevums bija izstrādāt pamatlikumu - Latvijas Republikas Satversmi (konstitūciju). Satversmes Sapulce kā varas augstākais orgāns darbojās vairāk nekā divus gadus. 1922. gadā pieņemtā valsts Satversme likumdošanas varu piešķīra Saeimai, kurā vispārējās vēlēšanās ievēlēja 100 deputātus uz trim gadiem.
Par valsts galvu 1922. gada konstitūcija noteica Valsts Prezidentu (līdz tam šīs funkcijas bija izpildījis Tautas Padomes un Satversmes priekšsēdētājs).
Valsts Prezidentu uz trim gadiem ievēleja Saeima. Valsts Prezidentam tika parādīts liels gods, taču viņa patiesā vara nebija liela. Viņš iecēla sūtņus citās valstīs un bija armijas augstākais virspavēlnieks.
Valsts dzīvi vadīja valdība - ministru kabinets ar Ministru Prezidentu priekšgalā, bet ministru prezidents savukārt iecēla ministrus. Ministru Prezidenta un valdības darbību pāraudzīja Saeima. Ja Saeima balsošanā izteica neuzticību Ministru Prezidentam, bija jāsastāda jauna valdība, bet, ja izteica neuzticību atsevišķam ministram, tā vietā Ministru Prezidents varēja iecelt citu. …
Šajā referātā ir pieminēti daudz dažādu un slavenu cilvēku, kā piemēram Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Kārlis Ulmanis un Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics. Vēl šajā referātā ir šādas tēmas kā Kultūras fonds, Kultūra, Ārpolitika, Iedzīvotāji, Agrārreforma, Valsts karogs, ģērbonis un himna, Valsts varas uzbūve. 1922.gadā tika pieņemta Latvijas Republikas Satversme ( pamatlikums). Tā noteica, ka galvenā vara Latvijas Republikā pieder Saeimai. Tika noteikts arī valsts karogs, ģērbonis un himna. Deputātus Saeimas vēlēšanām izvirzīja partijas. To skaits bija visai mainīgs. Lielākās partijas bija Zemnieku savienība un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP).
