Manierisms
16. gs. 2.p. mākslinieki sāka aizrauties ar Mikelandželo zīmējumiem un Ticiāna kolorītu. Šo jauno mākslas veidu sāka dēvēt par manierismu, jo stilistiski tā daudz ko aizguva no iepriekšejiem gadsimtiem. Izmainījās paša gleznojuma maniere. Parādījās traipienu daudzveidība, kas pieļāva klusinātus toņus un spilgtu laukumu atrašanos līdzās. Manierisma stila izskaidrojums nav tik vienkāršs, jo laika posmu 1525.g. līdz 1600.g. vēl raksturo darbi ar izteikti pagarinātām ķermeņa proporcījām, nervozu satraukumu, formas un tehnikas „pārspēku” pār saturu.
Par manierisma izveidotāju tiek uzskatīts Jakopo Pontormo (1494 - 1557). Viņš ir autors vienai no vistraģiskākajām 16.gs. itāļu gleznām – „Guldīšana kapā” (1525 - 1528) Santa Feličitas baznīcā Florencē. Šķiet, ka ķermeņa smagumu zaudējusī grupa it kā lidinās gaisā. To vēl vairāk akcentē augstais horizonts. Jauniešu sejas un acis ir pārpildītas ar šausmām. Attēla iracionalitāti paspilgtina kolorīta izteiktais gaišums, kurā disonē auksti, caurspīdīgi toņi. [1]
…
