Baltijas jūras valstu vides aizsardzības konvencijas, to īstenošanas problēmas

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
	Ūdeņu piesārņojums	4
	Klimata pārmaiņu ietekme uz Baltijas jūras ekosistēmu	7
	Helsinku konvencija	12

IEVADS

Baltijas jūras vidi ietekmē gan dabiskie, gan antropogēnie faktori. Galvenie piesārņojuma avoti ir nepietiekami attīrīti gandrīz visu piekrastes valstu rūpniecības un pilsētu notekūdeņi, lauksaimniecība, kā arī pieaugošā jūras satiksmes intensitāte un vēlme izmantot jūras teritorijas dažādu inženiertehnisko projektu realizācijai, kas atstāj iespaidu uz jūras vidi.
Jūras vide ir neatsverama vērtība. Okeāni un jūras veido 99 % no pieejamās dzīves telpas uz mūsu planētas, pārklāj 71 % Zemes virsmas un aptver 90 % biosfēras, tādējādi to raksturo lielāka bioloģiskā daudzveidība nekā sauszemes un saldūdens ekosistēmas. Jūras ekosistēmām ir svarīga nozīme klimata un laika apstākļu veidošanā. Jūras vide ir nepieciešama dzīvībai, un turklāt tā būtiski ietekmē ekonomisko uzplaukumu, sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti.
Tomēr jūras vide ir pakļauta ievērojamām grūtībām. Tās bioloģiskās daudzveidības degradācijas temps, bīstamo vielu radītā piesārņojuma līmenis un jau novērojamās klimata pārmaiņu sekas ir tikai dažas redzamākās brīdinājuma zīmes.
Ir noteikti jūras vides galvenie apdraudējumi, tostarp, klimata pārmaiņu ietekme; piesārņojums (tostarp piesārņojums ar bīstamām vielām; piesārņojums no avotiem, kas atrodas uz sauszemes; piesārņojums ar atkritumiem, mikrobioloģiskais piesārņojums; naftas noplūde avāriju rezultātā, kā arī piesārņojums, ko rada kuģi un naftas un gāzes ieguve šelfā; piesārņojums, ko izraisa kuģu demontāža; troksnis); rūpnieciskās zvejas ietekme; svešzemju izcelsmes (eksotisku) sugu introdukcija, ko izraisa galvenokārt kuģu balasta ūdens noplūde; ūdens pārsātinātība ar barības vielām (eitrofikācija) un ar to saistītā aļģu „ziedēšana”; radionuklīdu nelikumīga noplūde.


Ūdeņu piesārņojums.

Ūdens tiek piesārņots, ja vielas vai fizikāli apstākļi ietekmē ūdens kvalitāti un ekosistēmu funkcionēšanu vai arī tiek ierobežotas ūdens izmantošanas iespējas konkrētajiem mērķiem.
Izšķir divu tipu piesārņojuma avotus: punktveida un difūzā piesārņojuma avotus. Tipiski ūdens piesārņojuma avoti ir:
1. cauruļvadi, pa kuriem ūdenskrātuvēs, jūrā tiek ievadīti pilsētas vai rūpnīcas attīrīti vai arī neattīrīti notekūdeņi.
2. lauksaimniecības notekūdeņi;
Baltijas jūras valstu lauksaimniecība kopā ar barības vielu notecēm no mežiem dod apmēram 50% - 60% no barības vielu ieneses. Jūras piesārņojumu rada arī gaisa piesārņojuma pārrobežu pārneses (ap 20%) un emisijas no jūras transporta. Lai turpinātu samazināt mūsu negatīvo "devumu" jūras piesārņošanā, Latvijā vajadzētu intensīvāk būvēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Latvijā lielāka problēma ir pārrobežu piesārņojums, kas nonāk jūrā caur mūsu valsti no kaimiņvalstīm, kuras nav nedz ES, nedz HELCOM dalībvalstis, piemēram, Baltkrievija. Tā, piemēram, pārrobežu piesārņojuma daļa, kas pa Daugavu nonāk Rīgas līcī, ir ap 60%. Līdz ar to, zinot šo pārrobežu aspektu, kā arī to, ka meži klāj vairāk kā 50% no Latvijas teritorijas.
3.eļļas un naftas produktu izplūde no cauruļvadiem.
Difūzā piesārņojuma avoti ir izkliedēti un tos identificēt, un novērtēt ir ievērojami grūtāk. Galvenie difūzā piesārņojuma avoti ir:
1. virszemes notece no lauksaimnieciski izmantojamām zemēm, celtniecības platībām, izdegušiem mežiem;
2. virszemes notece no lauksaimnieciski izmantojamām zemēm, kuras piesārņotas ar minerālmēslojumiem, dabīgo mēslojumu, pesticīdiem vai sāļiem ūdeņiem;
3. lietus ūdeņu notece no urbanizētām teritorijām;
4. notece no pamestām un ekspluatācijā esošām raktuvēm, karjeriem;
5. vielu izkrišana ar nokrišņiem (sēra, slāpekļa, metālu savienojumu, hlororganiskie savienojumi);