Piesārņojuma novērtēšana un vides aizsardzība Latvijas reģionos un tautsaimniecībā

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	1
1.1.	Vides aizsardzības pamatnostādnes	3
1.1.1.	Eiropas Savienības vides politika	3
1.1.2.	Latvijas vides politika	5
1.1.4.	Atļaujas piesārņojošu darbību veikšanai	10
1.1.5.	Latvijā īstenotie vides projekti	14
1.2.	Gaisa piesārņojums	18
1.2.1.	Gaisa piesārņojuma rašanās cēloņi	18
1.2.2.	Gaisa piesārņojuma radītās sekas dabā	19
1.2.3.	Gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēku	22
1.2.5.	Pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai	24
1.3.	Ūdens piesārņojums	26
1.3.1.	Ūdens piesārņojuma cēloņi	27
1.3.3.	Pasākumi ūdens piesārņojuma mazināšanai	30
1.4.	Augsnes piesārņojums	37
1.4.1.	Augsnes piesārņojuma radītās problēmas	39
1.4.2.	Augsnes derīgums	41
2.	Piesārņojums Latvijas tautsaimniecībā	43
2.1.	Ietekme uz vidi dažādās nozarēs Latvijā	43
2.2.	Aptauja par uzņēmumu par iesaistīšanos vides aizsardzībā	47
2.2.1.	Aptaujas analīze pēc kvantitatīvās metodes	47
2.2.2.	Aptaujas analīze ar ekspertu metodi	51
	Secinājumi un priekšlikumi	54
	BIBLIOGRĀFISKO NORĀŽU SARAKSTS	56

Latvijas ekonomiskās attīstības kurss kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā paliek nemainīgs: veidot Rietumu tipa tirgus saimniecību ar liberālu, uz konkurences principiem un privātīpašumu balstītu ekonomiku, atvērtu ārējās tirdzniecības politiku un pakāpenisku ekonomiskās vides pielāgošanos Eiropas Savienības prasībām. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijai ir saistoši vides aizsardzības normatīvi un principi, ko noteikusi Eiropas kopiena un dalībvalstis.
Cilvēka dzīve un darbība norit viņa mijiedarbības procesā ar dabu un laika gaitā radījusi daudzas problēmas, kuru aktualitāte jo īpaši ir nozīmīga mūsdienās. Industrializētajā pasaules daļā izveidojies ideoloģisks konflikts starp vides aizsardzību un sabiedrības tehnoloģiskās attīstības nodrošināšanu. Pastiprināta vides ideoloģija samazina videi bīstamu darbību veikšanu. Savukārt tehnoloģijas ideja ir vērsta uz to, ka vienīgi ar sarežģītāku tehnoloģiju palīdzību var panākt vides aizsardzību. Pēdējos gados sabiedrībā šis uzskats stipri mainījies par labu vides aizsardzībai.1
Vides problēmas arvien vairāk aktualizējas globālajā mērogā. ja netiks veikta situācijas uzlabošana, tad vides degradācija turpināsies. Lai straujā ekonomiskā attīstība nenotiktu uz vides degradācijas un dabas resursu noplacināšanas rēķina, tiek ieviesti stingrāki noteikumi un kontroles pasākumi uzņēmumiem. Tādēļ uzņēmumiem ir jāsāk rūpīgāk izvērtēt ietekmi uz vidi, kā arī par tās novēršanu, lai spētu ilgtspējīgi attīstīties.

Pētījuma aktualitāte:
Straujā ekonomiskā attīstība rada arvien lielāku piesārņojumu, tādēļ ir nepieciešams novērtēt uzņēmumu ietekmi uz vidi, kā tā tiek novērsta un kas to kontrolē. Svarīgi ir noskaidrot, cik gatavi ir Latvijas uzņēmumi un organizācijas, iesaistās vides aizsardzībā.

Pētījuma mērķis:
Izpētīt piesārņojuma problēmu, veidus, novērtēt piesārņojuma uzskaites un kontroles pasākumus Latvijā un Eiropas Savienībā, analizēt uzņēmumu iesaistīšanos vides aizsardzībā.

Pētījuma uzdevumi:
1. Noskaidrot kādi ir piesārņojuma veidi un cēloņi.
2. Noskaidrot, kāds ir piesārņojuma stāvoklis Latvijā.
3. Noskaidrot kā tiek veikti piesārņojumu mazināšanas pasākumi Latvijā un Eiropas Savienībā.
5. Veikt izpēti dažādos uzņēmumos un organizācijās, lai noskaidrotu šo uzņēmumu attieksmi pret vides jautājumiem.

Darbā izmantotās pētnieciskās metodes:
1.kvantitatīvā metode – tika vākti dati, analizēti un veikta to statistiskā apstrāde
2.kvalitatīvā metode – paredz pētīt dažādus individuālus gadījumus, mazas grupas un situācijas.
3.matemātiskā modelēšana – balstās uz konkrēta matemātiska aparāta piemērošanu pētāmās parādības aprakstīšanā. Tika izmantota ekspertu metode.
Lai sasniegtu izvirzīto darba mērķi, tika izmantotas tieši šīs metodes, jo tās visprecīzāk ļāva apkopot datus, izanalizēt un iegūt pētījumam nepieciešamo informāciju.