Masu mediju ietekme uz kolektīvo un individuālo apziņu

Avīzes, žurnāli, radio un televīzija būtiski ietekmē gandrīz visas sabiedrības dzīves sfēras , jo iespaido sabiedriskās domas veidošanās procesu. Prese, rādio un televīzija piesavinās lielu daļu no mūsu brīvā laika .Piemēram , ikdienā vismaz 85 % zviedru iedzīvotāju skatās televīziju , 79 % klausās rādio, 82 % lasa kādu no avīzēm , 32 % regulāri izmanto interneta pakalpojumus. Līdzīga mediju patēriņa intensitāte vērojama arī Latvijā. Mēdiju plašā izplatība un intensīvā klātbūtne mūsu ikdienā ir spēka izpausmes faktors , ar kuru nākas rēķināties daudziem gan privātajā , gan publiskajā dzīvē. Lielākā sabiedrības daļa ir atkarīga no mediju orientācijas , viedokļa , gaumes un uzskatu svārstībām – no to apzinātās un neapzinātās ietekmes. Mediji rada iedomāto kopību ,attīsta sociālo un kolektīvo identitāti, veido kultūras mainīgās vērtības.
Ziņām ir savi scenāriji, bet reālā dzīve iet citā gultnē. Dzīves eksistenciālās norises, ja tās ir patiesas un jēgpilnas , neatklājas mediju telpā. Norišu, par kurām sabiedrība nekad neuzzinās , ir daudz vairāk nekā to, par kurām uzzina. Mūsdienās privātais kļūst publisks un publiskais privāts. Tas maina mediju nozīmi un ietekmes spēku, īpaši uzskatāmi to veic prese, radio un televīzija. Arvien vairāk rodas preses izdevumu un TV raidijumu , kas apspriež privāto dzīvi , tā ir mediju spēka demonstrēšana manipulācijas un ietekmes jomā. Kādreiz LTV žurnālisti jokoja, ka ja pāris mēnešus no vietas „Panorāmā” slavēt sniegavīru kā labu politiķi , tad bez šaubām , sniegavīru tauta ievēlētu Saeimā. Publiskā uzvedība atsvešina cilvēku no viņa patības , liek rīkoties tā , kā gaida citi. Masu mediji radijuši noticēšanas fenomenu , bet ja cilvēki būtu brīvi no manipulācijas un ietekmēšanas , noticēšana nedarbotos. Bet masu mediji nav ieinteresēti, lai notiktu atbrīvošanās no viņu ietekmes. Cilvēki pat privātajā dzīvē pakļaujas ietekmei no ārienes , nejūtoties vairs brīvi un neatkarīgi. Privātās sfēras nozīme masu medijos tiek izspēlēta un pārspīlēta. Bet dzīvojot mainīgo identitāšu pasaulē , cilvēki alkst gūt pieredzi no citiem , vērojot konfliktus, traģēdijas , slimības un neveiksmes , un to visu pilnībā sniedz masu mediji. Caur vēroto realitātes šovos un izrādīšanās priekšnesumos , skatītāji it kā izdzīvo to, ko nav pieredzējuši , iegaumē rīcības veidus un kļūst līdzdalīgi tajā. Tie, kas jūtas droši un izjūt savu dziļāko patību , šos šovus ienīst.Vieglums, ar kādu norit šovi , sniedz iespaudu , ka pastāv daudzas un vienkāršas ietekmēšanas iespējas. Mūsdienās tiek panākta ilūzija , ka dzīve ir reklāma un reklāma ir dzīve. Piemēram – politiķa tēls tiek veidots par reklāmas zvaigzni, tāpat kā burkānu sulu reklamējošs zaķis. Vai , ja presē būtu attēlots kails premjers, kas brien jūrā , tas tautu tikai intriģētu. Masu medijos tiek publiskotas seksuālās attiecības, kas agrāk piederēja privātai dzīvei , taču tagad aizņiem lielāko daļu mediju uzmanības. Mediju funkcionēšanu saista cilvēku kaislības . Pagaidām nav īstas skaidrības par to, cik lielā mērā mediji ietekmē mūsu ikdienas domāšanu un spriedumus , taču ietekme neapšaubāmi pastāv.