Tavs profilsProfils
Tavi darbiDarbi
Pievienot darbus
Atzīmētie
 
  • Neviens darbs nav atzīmēts!
Skatītie
GrozsGrozs
Reģistrēties
Ienākt
interneta bibliotēka
Autors:
Vērtējums:
Līmenis: Vidusskolas
Publicēts: Literatūras saraksts: 6 vienības
Valoda: Latviešu Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Kristāls    5
2.  Silīcija dioksīds    6
3.  Vielas kristāliskais sastāvs    7
4.  Kristālrežģu veidi    9
4.1.  Jonu kristālrežģi    10
4.2.  Atomu kristālrežģi    10
4.3.  Molekulu kristālrežģi    11
4.4.  Metālu kristālrežģi    12
5.  Dimants    12
5.1.  Dimanta fizikālās īpašības    13
5.2.  Dimanta elektromagnētiskās īpašības    15
5.3.  Veidošanās un atradnes    15
5.4.  Dimanta ģemoloģiskās īpašības    17
5.5.  Dimantu ieguves, izplatīšanas un pārdošanas nozare    20
5.6.  Dimants kā simbols    22
6.  Kristālu audzēšanas metodes    22
7.  Praktiskais darbs    25
  Skaidrojošā vārdnīca    27
  Secinājumi    28
  Izmantotā literatūra    29
  Pielikums    27
Darba fragmentsAizvērt

Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja – ledu, vēlāk – kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās. Ar kristālu pētīšanu nodarbojas kristalogrāfija.
Parasti kristāli veidojas vielas sacietēšanas procesā. Ideālos apstākļos izveidojas viens kristāls - monokristāls, kurā pilnīgi visi atomi pieder pie vienotas, stingri noteiktas kristāliskās struktūras. Tomēr dabā ideālu apstākļu nav un veidojas daudzi kristāli vienlaicīgi, kopā veidojot polikristālisku vielu. Piemēram, ikdienā sastopamie metāli ir polikristāli. Nereti kristāli simetriskā veidā saaug kopā, veidojot dvīņu kristālus.
To, kādu kristālisko struktūru pieņēmis šķidrums, nosaka šī šķidruma ķīmiskais sastāvs; apstākļi, kādos tas sacietē, jo sevišķi spiediens, kādā notiek sacietēšana.
Kristāliskās struktūras veidošanās procesu bieži dēvē par kristalizāciju.
Kaut gan parasti, vielai atdziestot veidojas kristālisks materiāls, noteiktos apstākļos šķidrums var sacietēt arī nekristāliskā stāvoklī. Visbiežāk tas notiek tad, ja sacietēšana notiek ļoti strauji, un atomi zaudē mobilitāti, pirms tie sasnieguši savas vietas kristāliskajā režģī. Šādu nekristālisku materiālu sauc par amorfu vielu, par stiklu. Jāatzīmē, ka principā pastāv atšķirība starp amorfu cietvielu un stiklu: stikls drīzāk ir viskozs šķidrums nevis cietviela - kaut gan par šo jautājumu vēl notiek speciālistu diskusijas.
Kristāliskā struktūra sastopama visu veidu materiālos ar visu veidu ķīmiskajām saitēm. Praktiski visi metāli eksistē polikristāliskā veidā - lai radītu amorfu vai vienkristālisku metālu, tas jādara mākslīgā veidā sarežģītos apstākļos. Kristāli ar jonu saitēm veidojas sacietējot sāļiem. Ļoti izplatīti ir kristāli ar kovalentām saitēm - te jāpiemin dimants, kvarcs, grafīts(1) – skat. skaidrojošo vārdnīcu. Polimēros materiālos ir vairāk kristalizēti apvidi, taču kopumā lielie molekulu izmēri neļauj notikt pilnīgai kristalizācijai. Arī vājie van der Vālsa spēki(2) piedalās kristāliskās struktūras veidošanā - tie, piemēram, satur kopā grafīta plāksnītes.…

Autora komentārsAtvērt
Šo materiālu pirkt komplektā ar citiem materiāliem ir izdevīgāk!Izdevīgi!3
vienā
Materiālu komplekts Nr. 1135413
       Apskatīt materiālu komplektu Lejupielādēt materiālu komplektu
 
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kristāli dabā un mākslīgo kristālu audzēšana”.

Saite uz darbu:
http://www.atlants.lv/w/300672

Sūtīt

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase Google

Neesi reģistrējies?