Ģenētiski modificētu organismu iegūšana un izmantošana

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	5
1.	Ģenētiski modificētu organismu iegūšanas metodes	6
1.1.	Ar metāla mikrodaļiņu lielgabalu	6
1.2.	Ar plazmīdām	6
1.3.	Vektori gēnu ievadīšanai šūnās	7
1.4.	Himēro vektoru konstruēšana	7
1.5.	Šūnu apmainīšana	7
1.6.	Plazmīdu saglabāšanās recipientu šūnās	8
1.7.	Svešā gēna izkalpināšana	9
2.	Ģēnētiski modificētu organismu izmantošana	11
2.1.	Izmantošana lauksaimniecībā	11
2.2.	Mežsaimniecībā	12
2.3.	Vides aizsardzībā	12
2.4.	Medicīnā	12
3.	Ietekme uz vidi	15
3.1.	Draudi ekosistēmām	15
3.2.	Ietekme uz cilvēku	17
4.	Praktiskā daļa	19
4.1	Shēma no ĢMO līdz patērētājam	19
4.2.	Izstrādātā tabula	19
4.3.	ĢMO pārtikā Latvijā	21
4.4.	Cilvēku viedoklis un zināšanas par ĢMO	21
	Secinājumi	24
	Izmantotā literatūra	25

Darba tēma: Ģenētiski modificētu organismu iegūšana un izmantošana.
Mūsdienu gēnu tehnoloģijas ļauj manipulēt ar organismu ģenētisko materiālu, veidojot ģenētiski modificētus organismus. Šo manipulāciju dēļ gēni no viena organisma gēns tiek implantēti cita organisma ģenētiskajā sistēmā, tādējādi izmainot šī organisma genomu un līdz ar to arī radikāli izmainot noteiktās īpašības. Pārstādot gēnus, nav nozīmes tam, vai sugas ir vai nav radniecīgas. Var, piemēram, implantēt dzīvnieka vai baktērijas gēnus augiem, un otrādi. Tradicionāli selekcionējot, praktiski nav iespējams radīt organismus ar tik radikāli izmainītām īpašībām.
Šobrīd šis jautājums ir kļuvis aktuāls, jo pasaulē 2005. gadā tika audzēti 90 miljoni hektāru platībā. Latvijā no 2009.gada 1. janvāra ir atļauts audzēt ģenētiski modificētus organismus.
Darba mērķis: Izpētīt ģenētiski modificētu organismu iegūšanu un to izmantošanas iespējas.
Darba uzdevumi:
Noskaidrot ģenētiski modificētu organismu iegūšanas metožu daudzveidību.
Raksturot ĢMO izmantošanas iespējas.
Noskaidrot ĢMO ietekmi uz vidi.
Veikt pētījumu par ĢMO nonākšanu tirdzniecībā.
Izveidot tabulu par ĢMO izmantošanas iespējām, ieguvumiem un kaitējumu.
Analīzēt iegūtos datus.
Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, tirgus situācijas izpēte.

Ģenētiskās modifikācijas principi visās organismu grupās ir vienādi, atkarībā no konkrētā uzdevuma atšķiras tikai šo organismu veidošanās tehnoloģiju metodiskās detaļas. Gēns no organisma X – donororganismā tiek izolēts nepieciešamais gēns un tiek ievietots organisma Y šūnā, ko dēvē par receptororganismu, lai radītu jaunu organismu Z. Z ir Y, kam piemīt dažas X īpašības, piemēram, var kļūt izturīgs pret slimībām, šīs īpašības saglabāsies turpmākajās paaudzēs. Lai pavairotu gēnu kopijas un tās ievietotu šūnās, kas normāli nepieņemtu svešos gēnus, lieto mākslīgi konstruētus parazītiskus ģenētiskus elementus jeb vektorus. Vektori iekļūst saimnieka organisma genomā, ģenētiski pārveidojot šūnas. Gēnus šūnās var ievietot arī ar mehāniskiem palīglīdzekļiem – tievu adatu vai īpašu „gēnu šauteni”. Tas ir neprecīzs process, kas izraisa daudzus ģenētiskus traucējumus ar bīstamām sekām, tāpēc ļoti reti izdodas veiksmīgi radīt iecerētos ģenētiski modificētos organismus.