Enerģētikas veidi un enerģētika Latvijā

Zinātnieki apgalvo, ka mūsu planēta saņem no Saules desmit reižu vairāk enerģijas, nekā spēj dot tradicionālie enerģēttikas resursi. Šobrīd saules baterijas or kosmosa stacijās, Zemes mākslīgajos pavadoņos. Ar katru gadu arvien vairāk izsīkst fosilo energoresursu krājumi pasaulē. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka to varētu pietikt vēl aptuveni 40 gadiem, bet, lai tie atjaunotos, jāpaiet vairākiem miljoniem gadu. Cilvēce tik ilgu laiku nevar gaidīt, tādēļ jāmeklē alternatīvas. Aizkrauklē izvietoti 153 m² saules kolektoru. Saules kolektori pagaidām nav tas enerģijas ieguves avots, ko cilvēki izvēlētos kā lētu un dabisku siltuma ieguves veidu, jo to ierīkošana ir vismaz 2,5-3 reizes dārgāka par gāzes vai elektrības apkuri. Taču pēdējā laikā saules enerģijas ieguvei tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tas skaidrojams ar straujo cenu celšanos fosilajam kurināmajam. Ja tās celsies šādos tempos, tad vēl mūsu dzīves laikā saules kolektori uz katra nama jumta būs ierasta aina.
Šo energosistēmu ir izdevīgi izvietot vietās, kur siltais ūdens tiek patērēts regulāri, jo kolektors saražo tik enerģijas, cik tiek patērēts. Kad ieregulētā temperatūra ir sasniegta, kolektors atslēdzas un atkal ieslēdzas tad, kad temperatūra ir kritusies – kāds ir lietojis silto ūdeni. Šis kolektors ir uzstādīts skolā, un vasarā, kad saules visvairāk, skolā nav jāiet. Nav jāiet arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Šā iemesla dēļ tiek zaudēta daļa enerģijas. Lai no tā izvairītos, kolektori piemērotāki ir lauksaimniecībā siena un graudu žāvēšanai, kur nepieciešamā temperatūra ir 20°-50oC, ūdens sildīšanai peldbaseinos 20°-40°C, privātmājās karstā ūdens sagatavošanai un apkurei 20°-70°C un lielas jaudas kolektoru sistēmās vairāku māju siltuma apgādei un centralizētās siltumapgādes sistēmās 20°-90°C.