Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase Google

Neesi reģistrējies?

Tavs profils
Tavi darbi
Pievienot darbus
Atzīmētie
 
  • Neviens darbs nav atzīmēts!
Skatītie
Grozs
Reģistrēties
Ienākt
Autors:
Vērtējums:
Līmenis: Vidusskolas
Publicēts: Literatūras saraksts: Nav
Valoda: Latviešu Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads   
2.  Bezdarba formas   
3.  Bezdarba līmeņa salīdzinājums   
4.  Nodrošinājums ar darba vietām   
5.  Bezdarbnieka statuss   
6.  Bezdarbnieka tiesības un pienākumi   
7.  Bezdarbnieka statusa zaudēšana un tā iegūšana no jauna   
8.  Bezdarbnieka pabalsts   
Darba fragmentsAizvērt

Viena no tautsaimniecības grūtību izpausmēm ir augsts bezdarba līmenis, kas var bremzēt ekonomikas turpmāko izaugsmi. Pirmkārt, ja iedzīvotāju darbspējas nav izmantotas, tad nav atdeves ieguldījumiem viņu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Tā, kā katra cilvēka dzīvē darbspējas laiks ir ierobežots, tad bezdarbs uzskatāms par katras valsts makroekonomisku zaudējumu. Otrkārt, bezdarbs pasliktina ģimeņu materiālo nodrošinājumu, it īpaši tad, ja tas ir ilgstošs. Bezdarbs ir faktors ar tālejošu ietekmi, jo samazina bezdarbnieku bērnu attīstības iespējas. Parasti viņi gan mācās skolā, taču nevar izvēlēties savām interesēm atbilstošāko mācību iestādi un piedalīties dažādās nodarbībās un pasākumos, kas veidotu un attīstītu tieši viņiem piemītošās spējas. Treškārt, bezdarbs degradē darbaspēku. Lai nodrošinātu savas kvalifikācijas atbilstību augošajām darba tirgus prasībām, nemitīgi jāpapildina zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas notiek gan veicot ikdienas darbu, gan darba devēja piedāvātās mācībās darbavietā un ārpus tās, gan arī pēc paša iniciatīvas. Pirmie divi mācību veidi bezdarbniekam ir liegti. Maz iespēju arī trešajā: kad nav vairs algas, parasti nepietiek līdzekļu mācībām. Lai līdzsvarotu piedāvājuma un pieprasījuma struktūru nodarbinātības valsts dienests piedāvā bezdarbniekiem piedāvā profesionālo apmācību un pārklasificēšanos, taču līdz šim tas nav varējis radikāli ietekmēt nodarbinātības līmeni. Ceturtkārt, bezdarbs rada lielu psiholoģisku spriedzi un depresiju, un tas veicina dažādus sabiedrībai nevēlamus procesus.
Ekonomiskajā literatūrā varam atrast vairākas definīcijas par to, kas ir bezdarbs. Taču visplašāk bezdarbs tiek definēts tā: stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba. Latvijā par bezdarbnieku ir atzīstams: nestrādājošs LR pastāvīgais iedzīvotājs darbaspējīgā vecumā; kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas un citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā; kurā neveic uzņēmējdarbību; kurš meklē darbu un ir reģistrēts NVD pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā. …

Šo materiālu pirkt komplektā ar citiem materiāliem ir izdevīgāk!Izdevīgi!

Apmaksājot katru atsevišķi: 4.03 Ls

Apmaksājot visus kopā: 2.50 Ls

Materiālu komplekts Nr. 1141278
Pievienot
 
feedback
Esam publicējuši jauno Atlants.lv versiju, tāpēc laipni aicinām Tevi līdzdarboties tās pilnveidošanā! Komentāri, idejas, atsauksmes, kļūdas par to visu vari paziņot šajā formā:

Tavs vārds:

E-pasts:

Tava ziņa:

Sūtīt