Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Bāriņtiesas kā tiesu sistēmai piederīgas iestādes raksturojums

     

    Referāts8 Tiesības

2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:222474
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.03.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Bāriņtiesu funkcijas    5
3.  Bāriņtiesu uzraudzība    6
4.  Bāriņtiesas sastāvs un izveidošana    6
5.  Bāriņtiesu kompetence    7
6.  Notariālās funkcijas    9
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Bāriņtiesa – iestāde, kas pārzina un kārto aizbildnību un aizgādnību rīcībnespējīgām personām.
Latvijas bāriņu intereses apmēram četrus gadsimtus aizsargāja īpašas aizbildnības un aizgādnības iestādes: laukos tās bija pagastu tiesas, bet pilsētās – bāriņtiesas.
Sākumā bāriņtiesas bija aizbildnības un aizgādnības iestāde “par nepilngadīgiem bērniem, garā vājiem un sajukušiem, klaji atzītiem izšķērdētājiem, sievietēm vispār un mājās neesošiem un bez vēsts nozudušiem.”
Pirmās instances bāriņtiesas bija šādas:
1.Pagasta tiesa – sava pagasta piederīgiem.
2.Bāriņtiesa pilsētās – pie pilsētas pierakstītiem.
3.Muižnieku bāriņtiesa.
Otrās instances bāriņtiesas bija šādas:
1.Par muižnieku un pilsētnieku bāriņtiesām – apgabala tiesas.
2.Par pagastu tiesām – zemnieku virstiesas.
Bāriņtiesu pirmais pienākums bija gādāt par to, lai nepilngadīgiem bērniem, kam bija vajadzīgi aizbildņi, tādi tiktu doti, negaidot lūgumu no radu un citu piederīgo puses.
Bāriņtiesām bija jāgādā par bāriņu mantas uzņemšanu, jāpārlūko aizbildņu un aizgādņu darbība, jāizlabo atklātās nekārtības, zaudējumi bāriņiem, kuri cēlušies aizbildņu vainas dēļ, jāatlīdzina no viņu mantas, un, ja bāriņtiesa nebija aizkavējusi nokavēšanos un pretlikumības, tad bāriņtiesai paši vajadzēja bāriņiem samaksāt zaudējumus.
Pagastu un bāriņtiesa par savu darbību katru gadu sagatavoja pārskatus un iesniedza tos augstāk stāvošām instancēm.
Par Rīgas bāriņtiesas dibināšanas dienu var uzskatīt 1591. gada 1. novembri, kad Rīgas rāte, kura tajā laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanai, kurus apstiprināja Polijas karalis Sigismunds III 1596. gadā. Šie noteikumi paredzēja, ka lietderības labad jārada īpaša bāriņu iestāde, par kuras vadītājiem rāte deleģēja vienu birģermeistaru un vienu rātskungu, kuri komplicētās lietās varēja pieaicināt vēl divus pārstāvjus no pilsonības. Bāriņtiesas iecēla aizbildņus un aizgādņus, kontrolēja viņu darbību, kā pirmā instance kārtoja testamentu lietas, strīdīgos gadījumos nododot lietu galīgai izspriešanai rātei, nepieciešamības gadījumos aprakstīja un apsargāja nezināmā prombūtnē esošu pilsētnieku mantu. Baltijas novadā bāriņtiesas izveidojās 18 gadsimtā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1188495
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties