Aktuālās vides problēmas Latvijā un pasaulē, kas saistītas ar ķīmiju

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads
1.	Atmosfēra
1.1.	Definīcija
1.2.	Temperatūra un slāņi
1.3.	Gaisa piesārņojums
2.	Hidrosfēra
2.1.	Definīcija
3.	Litosfēra
3.1.	Definīcija
3.2.	Okeāniskā un kontinentālā litosfēra
3.3.	Vides problēmas, kas saistītas ar ķīmiju – litosfēras piesārņojums, piesārņojuma veicinātāji
	Secinājumi
	Nobeigums

Vides problēmu cēloľi ir ļoti dažādi, sākot ar apzinātu un neapzinātu vides piesārľošanu un
tiekšanos pēc nebeidzama komforta, beidzot ar nepareizi izstrādātu, šādu procesu ierobežojošu
vides politiku.
Tāpēc, lai vairāk iepazītos ar dažādām, konkrētām vides problēmām es izvēlējos tematu
„Aktuālās vides problēmas Latvijā un pasaulē, kas saistītas ar ķīmiju”
Pašlaik ir ļoti nozīmīgi izskaust nepilnības un apsekot kļūdas, kādas esam pieļāvuši. Pašlaik risinājumu un alternatīvu atrašanai ir nepieciešamas noteiktas darbības, jo ikdienas dzīvē saimniekojot, mēs bieži vien neizvērtējam savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Mums liekas pašsaprotami, ka ap mums ir gaiss, skābeklis, ūdens un koki. Mēs ľemam veltes, ko sniedz daba, neaizdomājoties, vai nenodarām tai ļaunumu.
Pētījuma mērķis: Izveidot informatīvu un uzskatāmu materiālu par vides problēmām ar
konkrētiem piemēriem, problēmu un katastrofu atspoguļojumiem.
Pētījuma hipotēze: Lielākā daļa vides problēmu, kas saistītas ar ķīmiju, ir cilvēka izraisītas.
Pētījuma objekts ir vides problēmu apzināšana trīs Zemes līmeľos – atmosfērā, hidrosfērā
un litosfērā, to atspoguļošana. Darbā ir vērojams tas, kas piesārľojumam sākotnēji rodoties kādā no līmeņiem, dabas procesu rezultātā piesārņojums izplatās visaptveroši, nodarot aizvien lielāku kaitējumu visai zemes populācijai.
1.1. Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Atmosfēra Zemes virsmas tuvumā sastāv galvenokārt no šādām gāzēm:
slāpeklis - 78%
skābeklis - 21%
argons - 0,93%
oglekļa dioksīds - 0,04%
kā arī no daudz mazāka daudzuma citu gāzu. Atmosfērā vidēji ap 3% veido arī ūdens tvaiks. Šo gāzu maisījumu ikdienā sauc par gaisu.
Absorbējot daļu Saules radiācijas un izlīdzinot dienas un nakts temperatūras starpību
atmosfēra sargā Zemes dzīvību. Tā kalpo arī par organismiem nepieciešamo gāzu - skābekļa un
ogļskābās gāzes - piegādātāju un par svarīgu ūdens cikla vides daļu. Atmosfēras vidējā temperatūra pie Zemes virsmas ir 14 °C. Kopējā atmosfēras masa ir ap 5 148 triljoni tonnu.
1.2. Temperatūra un slāņi
Zemes atmosfēras temperatūra mainās, mainoties augstumam. Matemātiskā attiecība starp temperatūru un augstumu mainās un pēc šī faktora atmosfēru var iedalīt septiľos slāņos:
1. Troposfēra (no grieķu τρέπω - "jaukt") - atmosfēras apakšējais slānis, kas sākas no Zemes virsmas. Pie poliem tā augstums ir ap 7 km un pie ekvatora - ap 14 km. Tā augstumu var
ietekmēt laikapstākļi. Troposfērai raksturīga gaisa masu vertikālā sajaukšanās, kas notiek tāpēc, ka Saule sasilda Zemes virsmu, mainot gaisa siltumu un attiecīgi arī - tilpumu.