Koksnes sastāvdaļas, uzbūve un nozīme

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads
	Skuju koki
	Priede
	Egle
	Lapegle
	Baltegle
	Ciedrs
	Lapu koki
	Ozols
	Osis
	Goba
	Attieksme pret koksnes izmantošanu
	Koksne ir viens no nedaudzajiem atjaunojamiem dabas resursiem
	Kā mēs izmantojam koksni?
	Mēbeļu ražošana
	Enerģijas ražošanā koksnei saglabāsies ļoti būtiska loma
	Veicinošie faktori koksnes izmantošanai enerģētikā
	Būvēt ar koku
	Viena no koksnes īpašībām – tā deg
	Koka logs vai plastmasas logs?
	Par valsts atbalstu koksnes produktu popularizēšanā
	Vai Latvijā varētu ieviest šādas enerģētikas direktīvas?
	Koksni izmantojam par maz?
	Attēli

Mūsdienu būvmateriālu tirgū tiek piedāvāts plašs būvmateriālu klāsts, kur nozīmīgu vietu pelnīti ieņem koksne.
Pateicoties daudzām priekšrocībām, šis materiāls, kas gadiem ilgi ticis izmantots būvniecībā, ir joprojām iecienīts ēku un inženierbūvju celtniecībā. 
Viena no pozitīvajām koksnes iezīmēm ir tās izturīgums pie kompresijas (maksimāli līdz 35-70 MPa), kā arī stiepes un izlieces izturīgums (80-120 MPa). Turklāt koksne ir diezgan viegls materiāls (vidējais blīvums - 400-600 kg/m3, atkarībā no sugas).
Par koksnes priekšrocībām uzskatāma arī zema siltumvadītspēja (100 mm biezās koka brusas sienas siltumpretestība ir analoģiska divu ķieģeļu biezajai mūra sienai), viegla apstrāde un, protams, arī ekoloģiskums. 
Taču, par būvmateriālu izvēloties koksni, nedrīkstam piemirst arī tās trūkumus. Koksnei, piemēram, raksturīgs palielināts higroskopiskums (spēja absorbēt mitrumu no ārējās vides). Līdz ar neviendabīgu struktūru augsts higroskopiskuma līmenis bieži vien izraisa materiāla piebriešanu un plaisāšanu. Koksne tāpat ātri trūd, kā arī viegli uzliesmo. Gan jāpiebilst, ka vairums minēto trūkumu ir viegli novēršami, apstrādājot koksnes izstrādājumus ar īpašiem līdzekļiem, kas paildzina koka kalpošanas laiku.
Parametri, kas nosaka koksnes izmantošanas iespējas būvniecībā
Izturīgums. Ar šo jēdzienu saprotam koksnes spēju pretoties noārdīšanās procesiem dažādu slodžu ietekmē. Koksnes izturīgums ir atkarīgs no koka sugas, tā blīvuma un mitruma, kā arī slodzes virziena un vainu esamības.
Nodilumizturīgums. Nodilumizturīgums apzīmē koksnes spēju pretoties noārdīšanās procesiem berzes iedarbībā. Parasti nodilumizturīgums ir proporcionāls koksnes cietībai un blīvumam.
Izturība pret plaisāšanu. Šis parametrs ir tieši atkarīgs no koksnes rukuma pakāpes. Kaltēšanas procesā mitrums no koksnes iztvaiko nevienmērīgi, kas savukārt var izraisīt iekšējo spriedzi un kā rezultātu koksnes plaisāšanu. Tādas koku sugas, kā egle, ciedrs, priede un baltegle uzskatāmas par vismazāk pakļautām rukumam.
Trūdēšana. Dažādu sēnīšu ietekmē koksne noārdās, tādēļ šim parametram ir liela nozīme koksnes izvēlē. Tiek uzskatīts, ka skuju koki ir mazāk pakļauti trūdēšanai, nekā lapu koki, ko lielā mērā var izskaidrot ar lielu sveķu daudzumu tajos.
Koksnes spēja noturēt metāla stiprinājumus. Šis rādītājs, kas arī nav maznozīmīgs, koksni izmantojot būvniecībā, arī ir atkarīgs no tādiem parametriem, kā mitrums un blīvums - jo blīvāka ir koksne, jo sarežģītāk ir no tās izņemt naglu vai skrūvi.
Koksnes zarainums. Zariņi vai labi redzamās to kādreizējās atrašanās vietas ir būtisks koksnes trūkums, jo zarainums mazina koksnes izturīgumu un izraisa papildus tēriņus tās apstrādei.
Koksnes vieglums. Tas gan nav noteicošais faktors, izvēloties koksni būvdarbiem, taču līdz ar citām pozitīvām īpašībām, vieglums arī ir ievērojama priekšrocība.