Abinieki ir primitīvi sauszemes mugurkaulnieki, kuri vēl daļēji ir saistīti ar ūdeni. Attīstības sākumā abinieki uzturas ūdenī, bet pieaugušie īpatņi – galvenokārt uz sauszemes (ūdenī tie parasti sastopami vairošanās periodā). Senākā un primitīvākā recento abinieku kārta, kuras pārstāvji vairāk, nekā citas abinieku grupas ir saistīti ar ūdeni. Apmeram 200 sugu dzīvo tikai ūdenī, vairākas – daļēji ūdenī un tikai pavisam nedaudzas (salamandras) ir pilnīgi pārgājušas uz sauszemi.
Abinieku āda ir kaila, bez zvīņām bagāta ar dziedzeriem. Atšķirībā no zivīm, abinieku mugurkaulam ir arī kakla un krustu nodalījumi. Kakla nodalījumu gan veido tikai viens skriemelis, tomēr tas nodrošina nelielu galvas kustību.
Muskulatūrai metamērija saglabājusies tikai viduklī, bet ar ekstremitātēm saistītā muskulatūra veido sarežģītus, pretēji darbojošos muskuļu kompleksus
Abiniekiem ir divi asinsrites loki un trīsdaļīga sirds. Pa ķermeni plūst jauktas asinis, tāpēc dzīvības procesi noris gausi, termoregulācijas sistēma darbojas vāji. Abinieki ir poikilotermi dzīvnieki
Plaušām ir maisveida uzbūve, un plaušu virsma nav liela, tādēļ kailā labi apasiņotā āda darbojas kā elpošanas papildorgāns.…
