Vides aizsardzības prakses atskaite

Pasaulē pirmos pasākumus dabas aizsardzībā veica 19. g.s. vidū Rietumeiropā un ASV. Sākotnēji iezīmējās divi galvenie virzieni. Pirmais – unikālu, zinātniskā, estētiskā vai kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgu teritoriju, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu izdalīšana; otrais – racionāla dabas resursu izmantošana un saglabāšana. 20. gadsimtā, sakarā ar intensīvu cilvēka saimniecisko darbību, dabu un cilvēka tuvāko apkārtni piesārņoja ar dažādām kaitīgām vielām un fizikāliem faktoriem (radioaktivitāti, elektromagnētisko starojumu, troksni u. c.).[2]
Reģionālās vides pārvaldes{RVP) veic saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo novērtējumu, tehnisko noteikumu sagatavošanu projekta dokumentācijas izstrādāšanai, dabas resursu lietošanas atļauju sagatavošana un izsniegšana, ūdens resursu lietošanas atļaujas, atkritumu apsaimniekošanas atļaujas, rūpnieciskās un specializētās zvejas licences. [5]
Prakses mērķis ir apgūt praktiskās inženierdarbības iemaņas attiecīgā vides aizsardzības jomā, vienlaikus izmantojot augstskolā iegūtās zināšanas dažādu šīs organizacijas praktisko uzdevumu risināšanā.
Prakses uzdevums iegūt pilnīgu priekšstatu par prakses uzņēmuma darbību, tā mērķiem un metodēm, par uzņēmuma vietu un lomu vispārējās saimniecības sistēmā, un tā darba attiecībām ar citām reģiona, Latvijas un ārvalstu organizācijām, par uzņēmuma struktūru un struktūrvienībām.