LATVIJA, ZEME, KURĀ ES DZĪVOJU! |
| Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem
|
|
|
25.11.2008. |
Es piedzimu 1993.gaa 8.martā, kad mūsu Latvija jau bija ieguvusi neatkarību. Ka paaugos, mana vecvecmāmiņa pastāstīja, kāds ir bijis ceļš, lai mēs tagad dzīvotu neatkarīgā Latvijā. Un es sapratu, ka man ir jājūtas lepnai par to, ka dzīvoju Latvijā, nevis kaut kur citur.
Latvija ir valsts, kurā dzīvoju un dzīvošu, jo tā ir vieta, kur esmu iemācījusies visu- spert pirmos soļus, runāt, dziedāt, dejot un visu pārējo, ko šobrīd protu. Latvija mūs vienmēr priecēs ar krāšņo dabu, mežiem, upēm, ezeriem un jūrām. Priecēs ar cilvēkiem un dzīvniekiem, kas ir sastopami Latvijā. Latvija ir tikai maza daļiņa no visas lielās pasaules, bet visskaistākā.
Lai arī Latvijā ir pienākuši arī grūti laiki, kā inflācijas celšanās un viss pārējais, bet tas mūsu tautu rada tikai stiprāku un vienotāku.
Vislielākais prieks man ir par cilvēkiem, kuri palīdzēja Latvijai kļūt brīvai, es lepojos ar viņiem un tāpēc vien ir gods dzīvot Latvijā. Arī mana ģimene visu savu dzīvi pavadījuši Latvijā, gan bērnību, gan tagad. Mācījušies un strādājuši Latvijā.
Es lepojos ar to, ka dzīvoju Latvijā, jo uzskatu, ka tāda valsts kā Latvija nav neviena no pasaules valstīm. Šogad Latvijai aprit 90 gadi un mēs visi centīsimies sakopt un nosvinēt Latvijas dzimšanas dienu kā pienākas, un ar to mēs pierādīsim, ka ir gods dzīvot Latvijā!
|
Publikas vērtējums:  
Atpakaļ
|
