Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

ES LATVIJĀ

 Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem
05.12.2008.
Es-Latvijā.
Es dzīvoju Latvijā. Tā ir mana Dzimtene jau četrpadsmit gadu. Latvija ir skaista zeme. Latvijā ir daudz jaukāk nekā citās zemēs, jo šeit vienmēr esi gaidīts un droši vari atgriezties mājās. Esmu laimīgs cilvēks, jo es savā Dzimtenē jūtos labi un esmu pasargāta no ļaunuma. Daudzās valstīs cilvēki nevar visu laiku justies pasargāti pat savās mājās. Citviet notiek visādas nesaskaņas un nekārtības valstī, piemēram, Gruzijas karš, kad daudzi cilvēki palika bez mājām.
Latvija ir īpaša ar daudz ko. Skaistākais ir četri gadalaiki-pavasaris, vasara, rudens un ziema. Ir daudzas tādas valstis, kurās ir tikai viens gadalaiks vai vienkārši neciešami laika apstākļi, kuros nav iespējams izaudzēt augļu un dārzeņu ražu, piemēram, ja diendienā līst lietus vai tikai cepina saule un lietus nolīst tikai reizi mēnesī. Savukārt Latvijā pavasaris pienāk ar kūstošu ledu un sniegu, uz ceļiem jautri čalo urdziņas un steidz uz tuvākajām ūdenskrātuvēm, kurās ūdens krājas, līdz upes pārplūst un appludina tuvējās pļavas un laukus. arī pie mūsu mājas pavasaros pāri krastiem Kuja appludina pļavas un dārza malu. Kad ūdens līmenis nokrītas, pļavas izžūst, var staigāt un raudzīties, kādi brīnumi tik nav ar ūdeni saskaloti. Gan plastmasas pudeles, gan vēl dažādi atkritumi, smieklīgi ir, kad atrodu izskalotu kurpi vai zābaku. Tāpēc savāksim savus atkritumus, lai tie neceļo pa Latviju! Vērtīgi atradumi ir bebra apgrauztie koka gabali un zari- tos savācam malkai vai iekuriem, jo tomēr nevar atstāt to visu uz pļavas tāpēc, ka tad, kad būs jāpļauj zāle sienam, zari var salauzt pļāvēja izkapti. Vienmēr lasām tukšās gliemežu čaulas un barojam vistām.
Ik pavasari caur pēdējo sniegu spraucas vizbulīšu zilganie ziediņi un sniegpulkstenīšu baltie zvaniņi. Ar nepacietību tos gaidām katru gadu. No pumpuriem spraucas gaišzaļas lapiņas, kuras ar nepacietību ir gaidījušas pavasari, lai varētu mosties un uzplaukt. Atmostas dzīvā daba-skudras sāk rosīties pūznī pēc ziemas guļas. Gaidām pirmo taurenīti. Ir tāds ticējums: kādu redzēsi pirmo taureni-tāda būs vasara. Ja taurenītis raibs, vasara krāsaina un raiba, ja taurenis dzeltens-vienmuļa.
Pavasaros liels notikums ir Latvijas šķirnes zirgu(genofonda) kumeliņu dzimšana. Genofonda ķēvju Latvijā ir palicis ļoti maz, jo tagad no ārzemēm ieved citu šķirņu zirgus, kuriem sasniegumi sportā ir labi, bet raksturs katram citādāks- nelīdzsvarots. Savukārt latviešu zirgi ir miermīlīgi, labi paklausa komandām, ir labestīgi un nosvērta rakstura. Esmu priecīga, ka Latvijā to visu redzu.
Mūsu saimniecībā pavasarī dzimst mazuļi trušiem. Cik jauki ir sagaidīt, kad šie mazie brīnumi izkūņosies no midziņas un ieraudzīs pasauli ar savām acīm! Interesanti ir vērot , kādās krāsās ir mazie trusēniņi, jo tie nebūt nav tādās krāsās kā mamma un tētis. Viņi ir ļoti dažādi, un divu vienādu parasti nav.
Priecīgs notikums mūsu mājās ir kucēnu piedzimšana. Pāgājušo gadu mūsu Sisei piedzima pirmie kucēniņi, kurus ļoti gaidījām. Šis bija ļoti jauks pavasara notikums, jo mums ļoti sen nebija bijuši kucēni. Kucēniņi bija pieci-viens ruds kā mamma, četri pelēki kā tētis. Interesanti bija gaidīt, kad mazuļi atvērs acis un sāks staigāt. Kucēni izauga nemanot, pat nepaspēju aptvert, tie jau skrēja pretī, līdz ko sadzirdēja cilvēka balsi, rēja un spēlēdamies koda biksēs. Kad kucēniem bija jau divi ar pusi mēneši, mums nācās atvadīties un šķirties, jo katrs no viņiem devās uz citām mājām pie jaunajiem saimniekiem.
Ar lielu prieku raugāmies debesu plašumos un sagaidām pavasara vēstnešus- gājputnu kāšus. Vienmēr cītīgi pierakstu, kurš no putniem atgriežas pats pirmais un kurā datumā. Mums pie mājas uz elektrības staba mitinās stārķu pāris. Parasti viens no stārķiem atlido pirmais un gaida otru, kurš, gadās, atlido pat pēc nedēļas. Tad es saucu: „Urrā! Mūsējais klāt!” Kad abi putni ir laimīgi satikušies, tie steidz rūpēties par ligzdas labošanu- nes zarus, pērnās lapas un velēnas. Šovasar lielajā vējā nolauza kļavu, kas gāžoties norāva elektrības vadus un sagāza stārķu ligzdu. Vēl joprojām ligzda ir šķībi.
Vienu gadu bija gadījums, kad tika izperēti četri stārķēni, kurus labi izbaroja, jo bija mitra vasara un stārķi varēja saķert pļavā daudz varžu. Bet, kad stārķēni paaugās, tieācījās lidot- lēkāja uz ligzdas malas un netīšām izgrūda vājāko stārķēnu no ligzdas zemē. Liels bija mūsu pārsteigums, kad pamanījām zemē kūņojamies kaut ko baltu, un izrādījās, ka tas tiešām ir stārķēns. Uzreiz zvanījām putnu pētniekam, kurš paņēma stārķēnu pie sevis uz lauku mājām, cītīgi ķēra zivis un baroja, taču lidot stārķis iemācījās kopā ar tītariem un rudenī laimīgi devās uz siltajām zemēm.
Vasarā spoži spīd saule, ir silts un jauks laiciņš. Man ļoti patīk peldēties vasarā. Saulainajās dienās uz upi es eju ar abiem diviem lielajiem suņiem, kuriem patīk plunčāties pa vēso ūdeni, bet mazais sunītis ūdenī labprāt nenāk, bet sēž krastā un uz visu notiekošo aizdomīgi noskatās. Protams, kad es viņu pārnesu uz pretējo krastu, tad atpakaļ ir jāpeld- gribi vai negribi.
Šajā gadalaikā vistām šķiļas cālēni, un uzreiz kūts pagalms atdzīvojas no jautrās čiepstēšanas.
Mans visiecienītākais laika pavadīšanas veids ne tikai vasarā, bet visu gadu, ir atrašanās kopā ar zirgiem. Pie zirgiem katru brīvo brīdi dodos uz kaimiņu stalli ''Pakavi''. Tur valda jauka atmosfēra- smaržo siena ruļļi, zviedz zirgi un ir svaigs lauku gaiss. Zirgi man ir mīļi jau kopš bērnības, es nesaprotu tos cilvēkus, kam nepatīk šie dzīvnieki. Es cītīgi jāju un trenējos. Pašlaik mans zirgs ir Grācija. Mēs abas esam tik ļoti saradušas, ka Grācija klausa pat manas balss komandas. Augustā es piedalījos savās pirmajās lielajās sacensībās, kuras bija Latvijas mēroga ieskaites sacensības, tepat Cesvainē. Tur es jāju ar zirgu Rondazo, kurš ir ļoti mierīgs un paklausīgs zirdziņš. Bieži vien izbraucam skatīties sacensības arī uz citām vietām. Es nevaru iedomāties jāšanas sacensības bez Latvijas ievērojamākajiem jātniekiem:Anda Vārnas, Kristapa Neretnieka, Daiņa Ozola, Gundara Siliņa un vēl daudziem citiem. Šos jātniekus daudzi apskauž, ka vinīem ir lieliski panākumi sportā un labi iestrādāti zirgi. Tomēr galvenais jātnieka un zirga starpā ir sadarbība un savstarpēja uzticēšanās.Šo panākumu pamatā ir liels un grūts darbs, ko ne katrs var paveikt.
Mūsu piemājas dārzā katru vasaru koši uzzied dažādas puķes. Man vislabāk patīk tulpes, kas zied vai nu vēlu pavasarī vai agri vasaras sākumā. Ļoti skaistas ir tulpes Latvijas karoga krāsās- ķiršsarkanas ar baltu, un papagaiļtulpes- dažādās krāsās un ar krokotām malām.
Ik septembri, kad krāsojas koku lapas, ir jāatsāk mācības skolā. Kad ir sācies skolas laiks, nemanot pietuvojas rudens. Rudenī ir jauki staigāt pa Cesvaines parku, kad zem kājām čaukst kļavu krāsainās lapas. Dažreiz pēc stundām ar draudzenēm ejam pastaigāties pa parku un uzkāpjam Baronkalnā. Šajā laikā izdodas visskaistākās fotogrāfijas, kurās viss izskatās kā gleznā.
Rudenī ir vērts aizbraukt uz Siguldu, lai jauki pavadītu laiku. Ja kādreiz aizbraucat uz šo skaisto pilsētu, noteikti izbrauciet ar gaisa vagoniņu! Pa vagoniņa logu paveras brīnišķīgs skats uz kokiem un krūmiem- krāsainiem un skaistiem. Gluži kā pasakā.
Kad tuvojas ziema, kļūst auksts. Pienāk laiks, kad jāsaka atvadas gājputnu kāšiem, kuri, Latvijā pavadījuši vasaru, dodas uz siltajām zemēm, lai pavadītu ziemu. Uz tikšanos pavasarī!
Novembra mēnesis ir svarīgs ar nozīmīgiem Latvijas svētkiem. Vienpadsmitajā novembrī ir Lāčplēša diena, savukārt astoņpadsmitajā novembrī ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, kuru atzīmē visā valstī. Ir sagadījies arī tā, ka mana vārda diena ir novembrī.
Daudzi cilvēki ar nepacietību gaida ziemu ar dziļu sniegu, lai varētu ļauties ziemas priekiem. Mana iecienītākā nodarbe ziemā ir slidošana. Mājās es slidoju pa sasalušu tērci pļavā, bet visjaukāk ir slidot Rīgā ''Lido''. Tur ir ļoti labs un gluds ledus un visu laiku skan mūzika. Slēpošana mani tik ļoti nesaista kā slidošana, tomēr dažreiz arī uzslēpoju vai mani ar slēpēm velk lielais suns. Pat uz zirgu stalli ziemā pa slideno un apledojušo ceļu slidoju.
Ziemā ir jautri celt sniegavīrus un sniega cietokšņus. Ja ciemos pie manis atbrauc draugi un ja ārā ir lipīgs sniegs, uzreiz dodamies uz klajumu un ceļam visādas sniega figūras. Lielus priekus man sagādā sniega kaujas un pikošanās.
Decembri'ir gada skaistākie svētki- Ziemassvētki. Ziemassvētki ir īsti ģimenes svētki, kuros visa ģimene kopā var iet uz mežu un izvēlēties skaistāko un kuplāko esglīti, ko izpušķot. Vakarā, kad eglīte ir saposta, zem tās var palikt dāvanu zeķes un iet gulēt. Otrā rītā zem eglītes ir daudz jau sen kāroto dāvanu. Ziemassvētkos Latvijas televīzija rāda svētku koncertus un ģimenes filmas. Tiešām ir padomāts par svētku atmosfēru. Man Ziemassvētkos vislabāk patīk cept piparkūkas. Kad tās ir gatavas, gaisā uzvirmo īstā svētku smarža. Latvijā ir jauki, jo ir sniegs Ziemassvētkos, daudzās citās valstīs Ziemassvētkus svin bez sniega un pat nezina, kāds tas ir.
Latvija pasaulē ir pazīstama ar to, ka pie mums ir daudz labu un profesionālu mūziķu. Visslavenākais ir maestro Raimonds Pauls, kurš raksta jauku mūziku dziesmām un ir atklājis daudzus jaunos māksliniekus. Man ļoti patīk, ka Latvijā ir daudz jaunu un talantīgu mūziķu. Mani mīļākie dziedātāji ir ''Putnu balle'', Andris Ērglis un Jānis Moisejs. Ir ļoti jauki, ka arī Madonā organizē dažādus koncertus, kuros var priecāties par saviem iemīļotākajiem māksliniekiem. Es neesmu palaidusi garām vēl nevienu ''Putnu balles'' koncertu Madonā.
Skaisti noorganizēts bija pasākums ''Meža dienas'08'' Varakļānos. Šos svētkus ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Bija pārdomāta un saistoša programma. Skatītājus izklaidēja sabiedrībā labi zināmi cilvēki. Pasākuma dalībnieki pie Varakļānu pils stādīja kokus. Arī šajā procesā piedalījās Valsts prezidents. Pēc pasākuma svinīgās daļas sekoja koncerts, kurā dziedāja daudzi latviešu estrādes mākslinieki.
Ļoti jauki, ka Latvijā organizē sakopšanas talkas, kurās iesaista lielāko daļu iedzīvotāju, Kurš gan rūpēsies par mūsu Latvijas tīrību, ja ne mēs, iedzīvotāji? Es uzskatu, ka ir jāiesaistās šajās talkās tādēļ, ka, līdz ko ceļa malās nemētāsies atkritumi, mēs būsim lepni par savu Dzimteni, kura ir tīra un sakopta.
Latvija ir mums vienīgā. Tai ir ļoti daudz tādu lietu, par kurām citās zemēs tikai sapņo. Es jūtos gandarīta, ka dzīvoju šajā zemē, un nesaprotu tos cilvēkus, kuri dodas uz citām zemēm strādāt, jo arī šeit var nopelnīt, protams, ja ir kārtīga izglītība. Saudzēsim Latvijas brīnišķo dabu, dzīvniekus un piedalīsimies sakopšanas talkās! Lai Latvija plaukst un zeļ!

Publikas vērtējums: Nav

Atpakaļ

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties