Latvija ir maza daļiņa no pasaules. Pasaulē esmu es- maza daļiņa no Latvijas. Es piedzimu 1991.gadā. Valstī, kura bija brīva no visām tautu važām. Brīvā, Latvijā, valstī, kurai vairs nebija jākaro par savu neatkarību.
Esmu pateicīga par savu senču iegūldītajām pūlēm, par viņu izlietajām asinīm, viņi to darīja, lai es varētu dzīvot brīvā, neatkarīgā valstī. Ja mūsu vecāki, vecvecāki nebūtu cīnījušies par Latvijas brīvību, tagad, iespējams, nebūtu mūsu tautas, valsts,kāda tā ir pašlaik. Tādas valsts, kurā ir daudz vēsturisku pieminekļu; valsts, kurā ir tāda daba, kādas nav nekur citur; valsts, kurā dzīvo skaitā neliela, bet sirsnīga, atsaucīga, savu Dzimteni mīloša tauta, kura ik uz soļa rūpējās par Latvijas labklājību, par skaistumu, kurš nav atkārtojams, ar kuru mēs, ikviens latvietis varam lepoties. Šis dabas dotais skaistums interesē daudzus ārzemju tūristus, kas brauc uz Latviju, lai redzētu tikai Latvijai raksturīgas dabas ainavas, kurām savu roku nav pielicis cilvēks.
Es varu lepoties ar savu valsti, kurā vēl joprojām plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Varu būt piederīga Latvijas iedzīvotājiem, kas mīl šo zemi. Varu ikdienā priecāties par Latvijas kalniem un lejām, kas mūžam zaļo. Domāju, ka, pat atrodoties tālu prom no Dzimtenes es domās un sirdī vienmēr būšu mājās, jo Latvija ir un paliks mana Tēvzeme. |
