"Ir tikai viena Latvija, un citas nav nekur."
/A.Eglītis./
Šie A.Eglīša vārdi tik precīzi izsaka katra īstenā latvieša sajūtas! Arī manējās. To, iespējams, vislabāk izjutu šovasar, esot tālu prom no dzimtenes - Norvēģijā. Lai arī tā mani pārsteidza ar savu dabas skaistumu, kuram līdzīgu laikam grūti iedomāties, tomēr atceros savas sajūtas, kad atgriezos Latvijā.
Biju sailgojusies pēc latviešu valodas, jo mana apkārtējā vide kādu laiku bija bijusi visai nelatviska. Vienlaicīgi vēlējos aiziet uz kino, skatīties TV raidījumus latviešu valodā, satikt draugus. Īpaši sajutu to, ka Rīgā un Ķekavā katra vietiņa liekas tik zināma, mīļa. Jutos ļoti droši un labi.
"Es vienmēr esmu
gribējis būt mājās.
Es nevaru citur būt.
Tauta ir manas mājas,
tās nevar citur būt."
/A.Eglītis./
Tieši tā arī jūtos - Latvija ir manas mājas. Un savās mājās katrs cilvēks jūtas nepiespiesti un labi.
Kā jau tēvzemes patriotei, man rūp viss, kas saistīts ar Latviju. Pirmām kārtām, tie ir Dziesmu svētki, kuriem līdzīgu nav nekur. Tās sajūtas, kas rodas klausoties lielo kopkori, vērojot dziesmu svētku gājienu, deju svētkus, ir neaprakstāmas!
Proklamēšanas diena, Lāčplēša diena, Jāņi... Tādos brīžos mani pārņem lepnums, ka esmu latviete.
Otrkārt, kultūras pasākumi, kuri mūsu dzimtenē ir ļoti izplatīti.Es esmu lepna par mūsu mākslinieku panākumiem pasaulē. Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, "Prāta vētra" ir pazīstami daudzās valstīs. Maijas Tabakas, Induļa Zariņa vārdi un gleznas ir aizceļojuši tālu. Vija Artmane, Agnese Zeltiņa, Ivars Kalniņš ir piedalījušies filmu tapšanā ārpus Latvijas. Tādi mūsu sportisti kā Andris Biedriņš, Kārlis Skrastiņš, Māris Verpakovskis gūst panākumus Eiropā un ASV.
Es ļoti vēlētos, lai ikviens cilvēks plašajā pasaulē zinātu, ka ir tāda vieta uz zemes - Latvija. |
