Es Latvijā jūtos kā putns debesīs. Varu lidot un apstāties tikai tur, kur man tīk, kur es vēlos būt. Savā dzimtenē es jūtos brīvs un drošs, jo zinu, ka mana Latvija nekad nezudīs no zemeslodes plašumiem. Tas man ļauj katru dienu un nakti pavadīt ar smaidu uz lūpām, jo zinu, ka mana tēvzeme vienmēr ir ar mani.
Latvijas gaiss vienmēr būs svaigāks un smaržīgāks par jebkuras citas zemes gaisu. Šeit ir patīkama gaisotne, kas vienmēr liek atgriezties putniem, kuri katrā vēsajā rudens periodā dodas prom. Es zinu, ka putni, šķērsojot Latvijas robežas, ilgojas pēc tās un gaida pavasari, kad ar siltiem spārnu vēzieniem lidos atpakaļ un savām mājām. Esmu lepns par savas valsts zilajām tālēm, kas sniedz man iespējas baudīt brīvo dzimtenes sajūtu. Pavasarī es varu iegulties jaundzimušajā zālē un elpot savas zemes smaržu. Savukārt ziemā, iekrītot kupenā, es jūtu dzimtenes rokas, kuras ieskauj mani savos apskāvienos. Lepojos ar to, ka esmu šeit uzaudzis, ka šeit mācos un pavadu savas dzīves mirkļus.
Es Latvijā pavadīšu visu savu mūžu, kas man ir dots. Es nedošos uz svešām zemēm materiālo vērtību meklējumos. Man pietiek ar to bagātību, ko man sniedz dzimtās mājas, Latvijas kalni un lejas, upes un ezeri, lielas un mazas pilsētas, modernie tehnikas sasniegumi. Es ceru, ka reiz pienāks diena, kad cilvēki aizdomāsies par Latviju, par to, ka viņi ir vajadzīgi valsts izaugsmei. Kurš gan cits palīdzēs mūsu zemei tapt spožākai, ja ne mēs paši? Tas liek man aizdomāties par to, vai mēs mūsu zemi vispār esam pelnījuši? Vai esam pelnījuši tos varoņus, kas pirms 90 gadiem cīnījās par tēvijas neatkarību?
Manuprāt, tas ir negods atstāt savu tēvu zemi un meklēt savu sapņu zemi ārpus savas valsts robežām. Neskatoties uz to, es ceru, ka Latvija reiz būs tik vienota, kāda tā bija Brīvības cīņu laikā, kad vīri un sievas aizstāvēja dzimtenes krastus, lai dotu iespēju mums dzīvot brīvā sabiedrībā, lai mēs varētu augt zem sarkanbaltsarkanā karoga.
Šī ir dāvana Latvijai 90 gadu dzimšanas dienā un vēstījums tiem, kuri šobrīd neatrodas savā dzimtenē. Man ir ticība, ka kādreiz visi, kas ir atstājuši šo brīnišķīgo zemi, atgriezīsies, kā to dara putni gadu no gada. Katram no mums ir jāpieliek palīdzīga roka, lai mūsu valsts būtu mūžam pieminama. Tikai kopā mēs esam tauta, tikai kopā mēs esam Latvija.
|
