Ir svētdienas vakars, kad televīzijā notiek „Koru kari”. Šis un citi muzikālie raidījumi ir kā pierādījums tam, ka Latvijā dziedāšana ir ļoti populāra, tautai un laikam līdzi dzīvojoša. Manā dzīvē mūzika un dziesma ir kā pirmās pavasara putnu dziesmas, kas paceļ un veldzē dvēseli.
Pašreiz mēs dzīvojam dzimtenes 90. dzimšanas dienas gaidās. Visapkārt virmo dziesmas, mūzika un svētku priekšnojauta, kas pastumj malā ikdienas problēmas, kuras radušās sakarā ar pasaules finansu krīzi. Cauri gadsimtiem ejot, Latvijai ir bijis daudz grūtu brīžu, bet mūsu tauta visos laikos ir spēku smēlusi dziesmās. Savus senos dievus, Māru, Laimu, Jumi, tauta pielūgusi birztalās caur tautas dziesmām. Vācu kungiem kalpodama, savas bēdas dziesmās izraudājusi. Latvieši ir dziedātāj tauta. Ar dziesmām tie apdzied bērniņa pasaulē nākšanu, kāzas bēres un pilnīgi visus citus cilvēka dzīves notikumus.
Latvieši dzied ne tikai mājās un ģimenes lokā, bet arī kopā sanākot. Dziedāšanas tradīcijas veidojās arī kristīgās baznīcas ietekmē, kad svētdienu rītos ļaudis pulcējās dievkalpojumos. Pirmie Latvijas vispārējie dziesmu svētki notika jau 1873. gadā, kad Rīgā sabrauca 45 kori, kuros dziedāja 1003 dalībnieku. Tajā laikā koru repertuārā nozīmīgu daļu sastādīja garīgās dziesmas. Dziesmu svētku tradīcija veidojās ļoti strauji. Otrajos dziesmu svētkos jau piedalījās 70 kori, bet ceturtajos 203 kori un 5208 dalībnieki.
Tuvojās pirmais pasaules karš un bija notikusi 1905. gada revolūcija. Cariskā valdība liedza atļauju dziesmu svētku rīkošanai. Svētkus tomēr noorganizēja 1910. gadā, nesen nodibinātā Rīgas Latviešu biedrība. Visos šī perioda dziesmu svētkos notika „dziesmu kari” – labāko koru sacensība. Šī tradīcija latviešu dziesmu svētkos saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc pirmā pasaules kara 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Dziesmu svētku tradīcijas tika saglabātas un pilnveidotas arī jaunnodibinātajā valstī. Auga gan koru skaits gan svētku dalībnieku daudzums. Uz IX dziesmu svētkiem 1938.gadā ieradās 384 kori un14400 dalībnieku. Dziesmu svētki notika arī otrā pasaules kara laikā. Tie turpināja veldzēt latviešu tautu arī Padomju Latvijā. Lai dziesmu svētku tradīcijas spētu izdzīvot dažādos politiskās varas laikos, tiem nācās šīm varām nedaudz pieskaņoties. Dalībnieku skaits nemitīgi auga, tika pieņemts lēmums dziesmu svētkus rīkot ik pēc pieciem gadiem. Sākot ar 1960. gadu tika rīkoti patstāvīgi skolēnu dziesmu un deju svētki.
Šogad notika jau 24. vispārējie dziesmu svētki un 14. deju svētki, tajos piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 38601. Piedalījās 394 kori, 54 vokālie ansambļi, 60 orķestri, 544 deju kolektīvi. Manuprāt, tas ir milzīgs prieks un kopības sajūta, kas lika svētku dalībniekiem pēc pēdējā koncerta palikt kopā, lai līdz rīta gaismai vēl turpinātu izdziedāt visdažādākās dziesmas un izdejot dažu labu deju.
Jau nākošo dziesmu un deju svētku dalībnieku pulkā noteikti būšu arī es. Šīs tradīcijas man nav svešas, jo esmu jau divas reizes piedalījusies skolēnu deju svētkos. 2010. gadā kā svētku dalībniece ceru braukt atkal. Šo svētku noskaņa apbūra mani jau pirmajā piedalīšanās reizē, kad man bija tikai septiņi gadi. Šis ir laiks, kad ne tikai ķermenis dejo un priecājās, bet arī dvēsele no sajūsmas gavilē. Es jau no agras bērnības dziedu, dejoju un spēlēju, tāpat kā visa latviešu tauta. Šī, tautas, dziesmu svētku tradīcija ir izpelnījusies apbrīnu visā pasaulē. Man prieks, ka mūsu tauta ar tik skaistu pašdarbības mākslu, ieiet pasaulē un esmu lepna, ka arī mans ieguldījums tajā visā ir un vēl arī būs.
|
