Dabas resursu, to unikalitāte, vērtība un pieejamība. Dabas resursu loma pašvaldību attīstībā

Viss, ko cilvēki atzinuši par derīgu, ir resursi. Gandrīz viss dabā sastopamais – vējš, ūdens, ieži, augsne, meži, pat lauku ainava – uzskatāms par resursiem. Dabas resursi – dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdeņi, bioloģiskā daudzveidība. Pateicoties jaunai dabas resursu ieguves un pārstrādes tehnoloģijai, ievērojami palielinājies to patēriņš mūsu dienās. Tādēļ daudzi resursi var izsīkt. Dabas resursu saprātīga lietošana ir valsts tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības pamats. Latvija nav bagāta ar minerālu un kurināmā resursiem, tā vienmēr būs atkarīga no citu valstu resursiem, īpaši naftas, dabas gāzes, ogļu, metālu un minerālvielu resursu importa. Daudzas tautsaimniecības nozares balstās uz neatjaunojamo un daļēji atjaunojamo resursu izmantošanu, tāpēc tās ir pilnībā atkarīgas no resursu krājumiem un kvalitātes.

Virszemes ūdens resursi
Virszemes ūdens resursi veido pastāvīgas ūdensteces (strauti, upes, meliorācijas novadgrāvji) un ūdenstilpnes (ezeri, ūdenskrātuves), kā arī ūdens resursi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī. Latvijā ir 2256 dabiskas izcelsmes ezeri un 12 500 upes. Virszemes ūdeņi ir pieskaitāmi pie atjaunojamiem dabas resursiem, taču atkarībā no vietas un apstākļiem, to atjaunošanās tempi var būt lēni. Būtiska problēma saistībā ar virszemes ūdeņiem iekšzemē ir eitrofikācija, kas negatīvi ietekmē zivju resursus, samazina rekreācijas iespējas un bioloģisko daudzveidību. Tās cēloņi ir kompleksi un saistīti ar nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšanu dabiskajās ūdenstilpnēs un ūdenstecēs, mākslīgu aizsprostu un ūdenskrātuvju izveidi, lēnu uzkrāto slāpekļa un fosfora savienojumu izskalošanos no lauksaimniecībā izmantotām augsnēm. Ūdens ekosistēmas, it īpaši ezeros, negatīvi ietekmē daži no rekreācijas veidiem, piemēram, pārvietošanās ar ūdensmotocikliem un motorlaivām.

Pazemes ūdens resursi
Pazemes ūdeņi ir viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām. Tos veido gruntsūdeņi, minerālūdeņi, termālie ūdeņi u.tml. Gruntsūdeņi, kurus izmanto ūdensapgādē, ir pazemes ūdeņu virsējais slānis, kas parasti atrodas kvartāra perioda nogulumos virs ūdens mazcaurlaidīgiem iežiem. Pazemes ūdeņi ir pieskaitāmi pie atjaunojamiem resursiem, taču to atjaunošanās tempi, kā arī dabiskais attīrīšanās process norit ļoti lēni.
Pazemes ūdeņu ieguve kopumā ir neliela attiecībā pret pieejamajiem pazemes ūdeņu resursiem, kā arī ir sabalansēta ar ūdeņu dabiskās atjaunošanās apjomiem. Pazemes ūdens ieguves apjomi salīdzinājumā ar 1991. gada ieguves apjomu ir būtiski samazinājušies. Saistībā ar lietotājs maksā principa ieviešanu, par ūdens resursu izmantošanu ir jāmaksā.
Pazemes ūdeņi ir samērā labi aizsargāti pret piesārņojumu no virszemes, Piesārņojums no virszemes lielākoties apdraud tos gruntsūdeņus, kas atrodas zemes virsējos slāņos – dažādā koncentrācijā gruntsūdeņu ir piesārņoti visās apdzīvotajās vietās.

Minerālresursi un kūdras resursi