Mana dzimtā Latvija,

Šeit, Latvijā, piedzimu es, pirms 15 gadiem, tad nesapratu, kur atrodos, bet šobrīd es ļoti labu apzinos savu vietu, kur atrodos, un kāda ir mana nostāja pret manu valsti.
Katram Latvijas iedzīvotājam par savu valsti, ir dažādas domas, tā ietekmē ir apkārtējie cilvēki, visnotaļ valsts politika un Saeima, bet nav jau tā, ka ar Latviju saistās viss negatīvais, tā nebūt nav. Latvijā ir daudz, labu sportistu, medaļnieku, kuri pārstāv mūsu valsti dažādās starptautiskās sacensībās. Vienmēr uztrauc, kā iet mūsējiem, piemēram hokejistiem, vai ir gūta uzvara kādā no spēlēm, tas viss liek patīkami satraukties.
Daba, pie mums ir īpaši skaista, visskaistāk šobrīd, rudenī, manuprāt izskatās Siguldā, kur rudens sezona ir īpaši aktuāla, un tūristus tas arī ieinteresē- krāsainās koku lapas, sakritušās zīles, ainavas tālu, tālu. Tas viss , šķiet ikdienišķi, bet, ja paskatās no citas puses, pavisam nē, jo ne visiem, ikdienas steigā ir laika pamanīt šo dabas skaistumu, atzīšos arī man tā ir.
Latvijas skolas, manuprāt, ir ļoti labā līmenī, pati mācos Valsts ģimnāzijā, un mani apmierina mācību process, notikumi saistībā ar skolu, un skolotāji, protams. Ir brīži, kad šķiet, ka viela ir par grūtu, ka nespēju, bet skolotāji ir tie, kas spēj uzmundrināt un palīdzēt šādos brīžos.
Visbeidzot, nonākot pie tā, ka tuvojas Latvijas Neatkarības diena, 18.novembris, katram valsts patriotam šis ir nozīmīgs datums, kad mēs atzīmējam mūsu valsts Neatkarību.
Tātad, secinu to, ka mūsu valsts, par spīti grūtībām, ir arī labie notikumi , bez kuriem Latvija nebūtu tik plaša un latviešiem tik ļoti iemīļota, ar to es vēlos pateikt, ka lai kur es atrastos, Amerikā staigājot pa Ņujorkas veikaliem, vai Spānijā sauļotos pludmalē, es vienmēr skumšu pēc savējiem, pēc Latvijas!!!