Tavs profilsProfils
Tavi darbiDarbi
Pievienot darbus
Atzīmētie
 
  • Neviens darbs nav atzīmēts!
Skatītie
GrozsGrozs
Reģistrēties
Ienākt
Atlants.lv
interneta bibliotēka
Autors:
Vērtējums:
Līmenis: Augstskolas
Publicēts: Literatūras saraksts: 20 vienības
Valoda: Latviešu Atsauces: Ir
Laikposms: 2002.g. - 2007.g.    
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    3
  Annotation    4
  Аннотация    5
  Ievads    6
1.  Sociālie pabalsti kā sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa    9
1.1.  Dzīves kvalitāte un to raksturojošie rādītāji    9
1.2.  Sociālā drošība un tās īstenošana Latvijā    14
1.3.  Labklājības Ministrijas un citu institūciju uzdevumi sociālās drošības politikas realizēšanā un analizēšanā    21
2.  Valsts sociālie pabalsti    33
2.1.  Valsts sociālajiem pabalstiem izlietoto līdzekļu, pabalstu saņēmēju skaita un pabalstu vidējā lieluma un to plāna izpildes analīze    35
2.2.  Regulāri izmaksājamo un vienreiz izmaksājamo valsts sociālo pabalstu raksturojums    39
2.2.1.  Dzimstību veicinošie pabalsti Latvijā    39
2.2.2.  Citi regulāri izmaksājamie un vienreiz izmaksājamie valsts sociālie pabalsti Latvijā    52
3.  Pašvaldību izmaksājamie pabalsti    59
3.1.  Pašvaldību sociālo pabalstu veidi    61
3.2.  Sociālās palīdzības pabalsti Rīgā kā sociālās palīdzības veids 2003. – 2005.gadā    65
  Secinājumi un priekšlikumi    73
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    77
  Galvojums    79
  Pielikumi    80
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi un priekšlikumi
Pēc veiktā valsts un pašvaldību sociālo pabalstu raksturojuma, kā arī pēc to lieluma un saņēmēju skaita analīzes izriet:
1. Sociālā drošība ir sociālās politikas pasākumu kopums, kas vērsts uz atbalsta nodrošināšanu sociālā riska iestāšanās gadījumā vai lai mīkstinātu sociālo risku sekas. Sociālā drošība sevī ietver gan sociālo apdrošināšanu, gan sociālo palīdzību. Sociālā palīdzība ir naudas vai mantiskais pabalsts, kuru piešķir valsts vai pašvaldība un tās piešķiršana pamatojas uz materiālo resursu novērtēšanu personām un/vai ģimenēm, kurām trūkst līdzekļu pamata vajadzību (pēc ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes, obligātās izglītības u.t.t.) apmierināšanai. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka pašvaldības pienākums ir no sava budžeta līdzekļiem izmaksāt pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai un vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijās.
2. Valsts sociālā apdrošināšana ir viena no sociālās drošības jomām, kas sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem daļēji kompensē līdzšinējos ienākumus, ja viņi tos ir zaudējuši, piemēram, aizejot pensijā, zaudējot darbu, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, saslimstot, dodoties pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājuma, ciešot nelaimes gadījumā u.c.
3. Latvijas ekonomikas attīstību pozitīvi ietekmē visu to priekšrocību izmantošana, ko sniedz tās dalība ES . Savukārt ES fondu atbalsts atvieglo tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, palīdz mazināt sociālās un ekonomiskās disproporcijas. Strukturālo reformu veiksmīga realizācija Latvijā nodrošina ekonomiskās izaugsmes stabilitāti, sekmē Latvijas dziļāku integrāciju Eiropas un pasaules ekonomikā.
4. Latvijas iedzīvotāju ienākumu palielinājums ir ļoti nevienmērīgs – gan sociālekonomiskās grupās, gan reģionos palielinās materiālās labklājības atšķirības. Valstī ir augsts ir nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars.
5. Demogrāfiskā situācija Latvijā ir kā satraucoša. Joprojām samazinās iedzīvotāju skaits un, gan iedzīvotāju dabiskais pieaugums, gan ilgtermiņa migrācijas saldo, ir negatīvi.
6. Lai Latvijā veicinātu dzimstību un uzlabot ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitāti, pēdējo gadu laikā realizētas vairākas nozīmīgas izmaiņas:
būtiski paaugstināts bērna piedzimšanas pabalsta apmērs (atbilstoši CSP noteiktajai zīdaiņa pūriņa vērtībai) un noteiktas piemaksas pie pabalsta (atkarībā no bērnu dzimšanas secības ģimenē);
būtiski paaugstināts bērna kopšanas pabalsta apmērs, nosakot, ka nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz 1 gadam, pabalsta apmērs ir atkarīgs no viņas apdrošināšanas iemaksu algas apmēra,
pie bērna kopšanas pabalsta tiek piešķirta piemaksa par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem,
ar vienreizēju pabalstu papildus tiek atbalstītas ģimenes, kurās piedzimuši trīnīši u.c.
7. Sociālās drošības jomā ļoti svarīga ir starptautiskā sadarbība. Tās mērķis - nodrošināt sociālās drošības tiesību saglabāšanu migrējošam darbaspēkam un viņu ģimenes locekļiem, novērst sociālās drošības tiesību pārklāšanos vai personu sociālo neaizsargātību atšķirīgu sociālās drošības sistēmu konflikta gadījumā.
8. Par sociālās drošības politikas izstrādi Latvijā atbild Labklājības ministrija. Tai jāizveido un jāuztur demokrātiska, stabila, atbildīga un dzīvotspējīga sociālās aizsardzības sistēma.
9. Latvijā ir pietiekoši sakārtota normatīvo aktu bāze: likums “Par sociālo drošību” regulē sociālās tiesības un pienākumus, to realizēšanas pamatnosacījumus, kā arī regulē sociālo pakalpojumu veidus, “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums”, definē sociālās palīdzības veidus pašvaldībās un “Valsts sociālo pabalstu likums” regulē kā regulāri izmaksājamos, tā vienreizējos pabalstus.
10. Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra īsteno valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā.
11. Labklājības joma pamatā balstās uz valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansējumu.
12. Valsts sociālo pabalstu sistēma ietver 14 pabalstus, tai skaitā 11 regulāri izmaksājamos un 3 vienreiz izmaksājamos pabalstus.
13. Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, bet tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju un personām, kuras atrodas pilnā valsts apgādībā.
14. Dzimstības veicināšanā liela nozīme ir 3 sociālajiem pabalstiem. Tie ir: regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti Ģimenes valsts pabalsts un Bērna kopšanas pabalsts un vienreiz izmaksājamais valsts sociālais pabalsts Bērna piedzimšanas pabalsts.
15. Lai gan kopumā pabalstu jomā Latvijā ir vērojamas pozitīvas attīstības tendences par ko liecina, valsts sociālo pabalstu ģimenēm ar bērniem apmēru paaugstināšana un jaunu valsts sociālo pabalstu veidu ieviešana, tomēr bērna kopšanas pabalsta jauktā sistēma neatbilst valsts sociālo pabalstu būtībai un valsts budžeta ierobežoto iespēju dēļ atsevišķu valsts sociālo pabalstu apmēri ir zemi un neļauj sniegt pietiekamu valsts atbalstu ar ienākumu samazināšanos saistītās situācijās.
16. Pašvaldības sociālo pabalstu saņēmēju skaits gadu no gada samazinās. To veicina darba algas apmēra pieaugums valstī, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošu personu pieaugums, valsts pensiju un valsts sociālo pabalstu apmēru pieaugums, kā arī sociālā darba pakalpojuma attīstība pašvaldībās.
17. Rīgas pilsētas straujā ekonomiskā attīstība rada iespējas un vienlaikus arī nepieciešamību lielāku uzmanību pievērst pilsētas sociālās jomas attīstībai
18. 2005.gadā Rīgas pilsētas pašvaldība no Rīgas pamatbudžeta, speciālā budžeta un investīcijām sociālās nodrošināšanas mērķiem izlietoja 19,7 milj. latu. Pēdējo gadu laikā pakāpeniski palielinās sociālās jomas finansēšanas apjoms rēķinot uz vienu rīdzinieku. Apmēram pusi no sociālajai jomai paredzētajiem līdzekļiem Rīgā izmantoto sociālajai palīdzībai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Autora komentārsAtvērt
Šo materiālu pirkt komplektā ar citiem materiāliem ir izdevīgāk!Izdevīgi!3
vienā
Materiālu komplekts Nr. 1234728
       Apskatīt materiālu komplektu Lejupielādēt materiālu komplektu
 
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Valsts un pašvaldību sociālie pabalsti”.

Saite uz darbu:
http://www.atlants.lv/w/448461

Sūtīt

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase Google

Neesi reģistrējies?