Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:341181
 
Vērtējums:
Publicēts: 26.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Slēdziena būtība    5
  Deduktīvie slēdzieni    5
  Tiešie deduktīvie slēdzieni    6
  Siloģisms    7
  Slēdzieni ar saliktām premisām    8
  Induktīvie slēdzieni    8
  Secinājumi    10
  Literatūras saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Man piedāvata referāta tēma, loģikās kursā, manuprāt ir ļoti interesanta un diezgān nopietna. Slēdziens ir viens no pamatelementiem visā loģikas zinātnē.
Mana darba mērķis ir igūt un paplāšināt zināšanas par slēdziena jedzienu, uzzināt slēdziena paveidus, tas īpašības.

Slēdziena būtība

Slēdziens ir domāšanas forma, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem tiek iegūts jauns spriedums. Slēdziena pamatelementi veido tā loģisko uzbūvi. Sākotnējus spriedumus sauc par slēdziena premisām (latīņu v. „praemissa” – priekšnoteikums), bet jauniegūto spriedumu – par slēdziena secinājumu. Slēdziena piemērs, kur secinājums izriet no divām prmisām:
Visi cilvēki ir mirstīgie
Vadims ir cilvēks_____
Vadims ir mirstīgs
Pēc secinājuma rakstura un īpatnībām slēdzienus iedala trīs lielās grupās:
1) Deduktīvie slēdzieni;
2) Induktīvie slēdzieni;
3) Slēdzieni pēc analoģijas.

Deduktīvie slēdzieni

Deduktīvajos slēdzienos secinājums izriet no premisām ar loģisko nepieciešamību. Deduktīvā slēdziena secinājums ietver tādas zināšanas par priekšmetiem, kas premisās jau ir netiešā veidā. Nav grūti pārliecināties, ka iepriekš minētajam slēdzienam ir nule aprakstītās īpatnības. Citiem vārdiem sakot, deduktīvo slēdzienu secinājums tiek iegūts no premisām. Tāpēc dedukcija nepaplašina, bet padziļina mūsu zināšanas.
Komentējot un attīstot Aristoteļa loģisko mācību, vārdu „dedukcija” pirmo reizi lietoja romiešu filozofs un valsts darbinieks Boēcijs (480-524). Jaunajos laikos dedukvīvo metodi savu filozofisko sistēmu pamatā lika izcilie filozofi Renē Dekarts un Baruhs Spinoza.
Deduktīvā metode valda matemātika. Matēmātiskās dedukcijas piemērs: ja „a Dedukciju aktīvi lieto arī citās sfērās. Atcerēsimies kaut vai Šerloka Holmsa prātojumus – tie ir spožas deduktīvo sledzienu ķēdes.
Ņemot vērā deduktīvo slēdzienu ipatnības, tos sauc arī par siloģiskiem (sengrieķu v. „syllogismos” – saskaitīšana) atšķirībā no citu slēdzienu veidiem, kurus sauc par nesiloģiskiem.
Atkarībā no premisu rakstura deduktīvos slēdzienus iedala divās grupās: Slēdzienos ar vienkāršām premisam un slēdzienos ar saliktām premisām.
Pirmas grupas deduktīvajos slēdzienos visas premisas ir vienkāršie spriedumi, bet otras grupas deduktīvajos slēdzienos vismaz viena premisa ir salikts spriedums.
Deduktīvie slēdzieni ar vienkāršām premisām ir tiešie deduktīvie slēdzieni un siloģisms. Siloģisms ir deduktīvs slēdziens ar vismaz divām vienkāršam premisām. Tiešo deduktīvo slēdzienu secinājums izriet no vienas vienkāršās premisas.

Tiešie deduktīvie slēdzieni

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties