|
Es kļuvu par latvieti vien piedzimstot brīvā un neatkarīgā Latvijā, kuru es esmu iemīlējusi kā savu dzimteni. Mani vecāki un vecvecāki arī ir latvieši, kuri mani ir uzaudzinājuši, lolojuši, mīlējuši kā latvieti. Man Latvija dod spēku, drosmi cīnīties par savu mērķi, taisnīgumu, jo es ticu, ja es esmu latviete, tad man ir arī jāaizstāv sava tautība, valsts un pašcieņa. Mani arī pa īstu latvieti padara valoda dzimtā – latviešu valoda. Valoda, kas ļauj man saprasties ar citiem maniem tautības pārstāvjiem. Es zinu, ka katru rītu pieceļoties es atrodos Latvijā – skaistā, krāšņā, apbrīnojumā valstī. Neviens nespēs mainīt manu tautību, ja vien es pati tam neticēšu. Latvija ir tā vieta, kurā es velētos pavadīt visu savu atlikušo mūžu, nodibināt ģimeni, izmācīties, strādāt un sasniegt savu mērķi. Es zini, ka es neesmu viena šajā valstī, man ir ģimene, draugi, kas man ir viss. Viņi ir latvieši, kuri tic un saprot, ka mēs varam cīnīties šajā pasaulē, lai mums būtu Latvija stiprāka un labāka. Mani pirmie sirds puksti sākās Latvijā un tie arī beigs pukstēt manā mīļajā Tēvzemē. Mēs mīlam Tevi, Latvija! |
