ES LEPOJOS PAR TO, KA DZĪVOJU LATVIJĀ |
| Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem
|
|
|
20.11.2008. |
Ja jautāšu ar ko mūsdienās cilvēki lepojas, daudzas atbildes skanēs, ka lepojamies ar savu karjeru, darbu, ar to cik jaunu un glaunu auto var atļauties. Jā varbūt, ka cilvēks var lepoties ar šīm lietām , bet vai cilvēks var lepoties ar savu dzimteni, vai cilvēks var būt lepns dzīvojot Latvijā? Ticiet man – var!
Latvija – tā nav tikai juridiski pastāvoša valsts, tā ir zeme, kur zāle zeļ zaļāk, koki un puķes plaukst viskrāšņāk. Šeit nav neviena iespaidīga kalna vai klints, bet tas pats Gaiziņš, kas izdaiļo Vidzemi, latvietim ir kā lielākais kalns pasaulē. Un Latvijas upes ir kā zirnekļa tīkls, kuras vijas pasakaini izaustā rakstā un caur kurām plūst dzīvība kā ikvienā radībā. Man Latvijas dabas krāšņums ir neaprakstāmi tuvs, ikreiz, kad dodos ārā es izbaudu katru mirkli, kad varu saplūst ar dabu. Katrs zāles stiebrs, kas pieliecas, man lepni soļojot, ir kā tuvs draugs, kas sveicina, katra niecīgā puķīte, koks un vīterojoši putni to galotnēs vienmēr liek man pasmaidīt un liekas, ka elpoju ar viņiem vienā ritmā. Nav jābūt pasaules malā, lai sajustu dabas skaistumu un spēku un lai spētu lepoties ar to, ka mums tas viss nepieder, bet ir ar mums kā neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Latvija ir valsts ar smagu un brīžiem pat neaptveramu vēsturi kā no aukstajiem ledus laikiem, tā cauri kariem, ciešanām un gruvešiem mums ir izdevies radīt savu mazo pasauli- Latviju. Mūsu tauta ir izturējusi dažādas varas un pārbaudījumus, kas sagādājuši ļaudīm sāpes un pārdzīvojumus, prieku un vienotības brīžus, tādējādi stiprinot un vienojot ļaudis vienā veselā, un tā mēs esam spējuši saglabāt savas skaistākās vērtības- tautu, valodu, tautasdziesmas un latviskās tradīcijas. Kur vēl pasaulē ir tik skanīgi un krāšņi tautas sadziedāšanās svētki, kā mūsu Dziesmu un deju svētki? Mūsu tauta spēja un spēj pierādīt cik svarīgi ir būt brīvai, suverēnai valstij un to pamanīja arī „lielā” pasaule, kas pirms tam bija pievērusi acis uz Baltijā notiekošo. Tagad varam lepoties, ka esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mūs atzīst un par mums runā pasaulē. Vai jūs ar to lepojaties? Es jā.
Kā zināms Latviju ieskauj zaļā, saltā Baltijas jūra, kas bango gan ziemās, gan vasarās, un ikvienam latvietim tā atsauc māju sajūtu. Zenta Mauriņa savās atziņās raksta :”Tautas, kas dzīvo pie jūras, kaut mazas, nav niecīgas.” Un tiešām mūsu Tēvzeme ir liela savā sirdī, un tauta ir bagāta savā dvēselē. Ne velti cilvēki, kuri atgriežas Latvijā, priecājas un saka:” Nekur nav tik labi kā mājās.” Mīlēsim, cienīsim un gādāsim par savu Tēvzemi, jo mums ir par ko tajā lepoties!
|
Publikas vērtējums:  
Atpakaļ
|
