Latvija ir neliela valsts Austrumeiropā, taču ar bagātu kultūru un neaprakstāmām dabas ainavām. Latvija sastāv no 4 dažādiem, bet vienotiem novadiem un 77 dažādām pilsētām, vienā no tām dzīvoju es. Latvija ir mana tēvu zeme, mana dzimtene un manas mājas. Es ļoti lepojos ar to, ka dzīvoju Latvijā.
Nav nekā labāka kā bērnu augšana. Taču, lai no bērna izaugtu pilnvērtīgs cilvēks, apkārtējiem ir jāpalīdz viņam stāties uz savām mazajām kājiņām, kuras ar laiku kļūst par atbalsta punktu visā turpmākajā dzīvē, tā arī aug valsts, un tai ir vajadzīga palīdzība no apkārtesošajiem cilvēkiem, taču labāk, lai palīdzību sniedz nevis apkārtesošie, bet gan iekšienē dzīvojušie. Ja jau es sāku salīdzināt Latviju ar mazu bērnu, tad es laikam esmu tā mazā šūniņa viņa organismā, kura veic dzīvībai svarīgas funkcijas, šūnas veido audus, t.i. ģimenes, no kurām vēlāk rodas orgāni, t.i. pilsētas, kuras veido orgānu sistēmu – rajonus un novadus, kuri kopā veido orgānu- valsti.
Es jūtos viena no nedaudzajiem pasaules iedzīvotajiem, kuriem ir laimējies dzīvot šajā valstī. Taču vēl vairāk man ir paveicies, tāpēc, ka es dzīvoju Latgalē, zilo ezeru zemē. Šis novads vienmēr atšķīrās no pārējiem, laikam jau savas vēstures dēļ. Taču Latgale katru gadu 15. augustā pulcē pie sevis visus svētceļniekus, kas ir atnākuši uz Aglonas baziliku no daudzām katoļu zemēm. Latgale ir bagāta ar visu reliģiju baznīcām, jo tā ir vismultikulturālākā no novadiem. Latgalē dzīvo arī ļoti daudzas tautības ar dažādām kultūrām, kuras mijas savā starpā un padara ne tikai novadu, bet arī tā iedzīvotājus unikālus. Es jūtu, ka manī ir savijušas dažādas tradīcijas, kuras nāk no manas dzimtas saknēm.
Atrodoties mājās, es jūtos gaidīta. Kad šķērsoju manas dzimtenes pļavas mani pārņem burvīgas sajūtas, jo šādas ainavas vairs nekur nevar sastapt, esmu par to pilnīgi droša . Latvija ir skaista jebkurā gadalaikā, taču īpaši grezna tā ir, kad atnāk rudens. Tad Latvija ietērpjas kā meita krāsainā un nacionālajā tautas tērpā ar vainagu galvā..
Es esmu Latvija. Es nesu Latvijas tēlu pasaulē, ceļojot dažādās valstīts, vai arī vienkārši atrodoties tepat, manā mazajā Latvijā, kura grib augt tāpat kā mazi bērni, un viņai ir vajadzīgs mans atbalsts, es to jūtu. Es jūtos kā Latvijas pilsone un skolniece, kurā tiek ieguldīts milzīgs skolotāju darbs. No šīs skolnieces Latvija nākotnē un arī tagad gaida atbalstu un mierinājumu grūtos brīžos.
|
