Ja es būtu liepa, kas aug Latvijā, es redzētu ļoti daudz. Es redzētu bērnus skrienam un spēlējoties, redzētu skaistos putnu kāšus rudenī, un, kad, ielūkojos vectētiņa logā, es dzirdētu Latvijas himnu un redzētu skaistos Latvijas skatus.
Es uzaugu Latvijā, novadā, ko sauc Kurzeme, un pilsētā ar nosaukumu Saldus. Saldus ir pilsēta, kurā ir ļoti daudz medus un bites. Parasti bites no maniem ziediem ņem medu. Saldus tiek saukta par Saldo pilsētu. Augot un dzīvojot Latvijā, es dzirdu, ko bērni un pieaugušie stāsta saviem draugiem, no tā es zinu, kas ir lielākā upe, lielākais kalns un citi skati. Un tās zinu, ka lielākā upe ir Daugava, Latvijas galvaspilsēta ir Rīga, augstākais kalns ir Gaiziņkalns, Latviju par Latviju sauc jau no deviņpadsmitā gadsimta. Tad mana vecvecvecvecmāmiņa vēl bija tikai zieds.
Man žēl, jo to pati ar savam acīm nevaru redzēt vai tur būt, bet ir cerība, ka es tur nonākšu. Cerības ir kā putns. Dažreiz cerības ir kā putns, kas lido apkārt, dažreiz tā atlido, bet dažreiz tā atlido, bet dažreiz tā aizlido. Cerības ir dažādas un vēlos kaut mana piepildītos.
Latvijā ir ļoti skaista, un tādēļ es to tik ļoti mīlu, bet varbūt tāpēc, ka es tajā uzziedēju un augu? Lai kāds būtu iemesls, es Latviju mīlu un mīlēšu. Šajā skaistajā zemē ir arī ievērojamas vietas, un tā ir skaista, jo savādāk tūristi uz Latviju nebrauktu. Daži tūristi pat pie manis piestājas un mani vienu vai ar kādu kopā fotogrāfē.
Latvijai ir četri novadi, un kā jau pieminēju es dzīvoju Kurzemē, novadā, kura lielākā daļa atrodas pie jūras. Pārējie novadi atšķiras ar to piemēram –Latgalē ir daudzi ezeri, Zemgalē skaisti līdzenumi un Vidzemē ir daudzum daudzi kalni.
Esmu dzirdējusi, ka daži cilvēki saka, ka lauku ceļi ir gari un pa tiem ir ļoti grūti pabraukt, bet man vienalga, jo citi tikai sūdzās. Manuprāt, lauku ceļu malās ir skaisti skati un man ļoti žēl, ka citi to nevar pamanīt.
Es Latvijā esmu laimīga un lepna jo es tajā dzīvoju un, manuprāt, tādiem vajadzētu būt visiem. Es nebados izkliegt skaļi es emu lepna!
|
